Lai arī ārā spīd saule un gaiss vēl vasarīgi silts, rudens tuvums jau jaušams. Arī politiskajā dienas kārtībā. Tuvojas gada galvenā politiskā likuma – Valsts budžeta – pieņemšana un arvien skaļāk tiek spriests – kam dot un kam nedot naudu?
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno izstāties no valdības, taču budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Jaunā konservatīvā partija (JKP), visticamāk, no jauna koalīcijas partneriem budžeta veidošanas sarunās piedāvās jau sākotnēji izvirzītos priekšlikumus, tostarp par minimālo algu un neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā.
Liepājās cietuma būvniecība pašlaik ir 2020.gada budžeta pieņemšanas klupšanas akmens, piektdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupa rosina par pieciem miljoniem eiro samazināt nākamajam gadam Liepājas cietuma būvniecībai paredzētos izdevumus, tādējādi cietuma būvniecību attiecīgi sākot vēlāk - 2022.gadā, taču Tieslietu ministrija (TM) turpina uzstāt uz būvniecības ātrāku sākšanu, piekrītot izdevumus nākamajam gadam samazināt tikai par 2,5 miljoniem eiro.
Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu finansējumu 152,6 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Iekšlietu ministra prasības pēc papildus budžeta līdzekļiem ir saprotamas, taču valsts finansiālās iespējas nav tādas, lai apmierinātu visas vajadzības, piektdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai rastu finansējumu citām prioritātēm, koalīcijas līmenī tiek apspriesta iespēju uz laiku atlikt jauna cietuma būvniecību, liecina neoficiālā informācija.
Budžets ir katras valdības, koalīcijas, tās partiju politikas, darba, prioritāšu patiesais rādītājs. Pārējais ir vien vārdi, makaroni uz ausīm. Daudz to tika sakarināts pirms vēlēšanām.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm uzskata finanšu sektora sakārtošanu, administratīvi teritoriālo reformu un ieguldījumus veselības un izglītības sistēmās.
Alkohola un degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna neizpildīšana šā gada septiņos mēnešos brīdina, ka nodokļa likmju celšana atsitusies pret Baltijas iedzīvotāju maksātspējas un maksātgribas griestiem.
Lai arī ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, patlaban šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami 130 miljoni eiro, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
„Mēs kā valsts patreiz atrodamies ļoti labvēlīgā situācijā, mums turpināsies izaugsme arī turpmākajos gados. Varbūt nedaudz lēnāk kā līdz šim, bet izaugsme ir izaugsme, mūsu valsts budžets pieaug un nākamgad viņš būs pie 10 miljardu atzīmes,” pārliecinoši Rīga TV24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš (JV).
Nākamā gada budžeta veidošanas procesā nekam vēl nav pateikts ne skaidrs "nē", ne arī skaidrs "jā", pirmdien pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.
Nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Koalīcijas partiju pārstāvji nākamā gada valsts budžeta fiskālo telpu piedāvā palielināt, piemēram, ieviešot nodevu bankām un palielinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem.
Krišjāņa Kariņa valdība vēl nav nonākusi līdz principiāliem lēmumiem par naudas sadalīšanu nākamā gada valsts budžeta likumā. Sarunas par budžetu nenotiek publiski, bet izvairīties no vienošanās jeb vienošanos neesamības atzīšanas nav iespējams.