Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta, atbalstot tā virzību izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā.
Pagājušajā nedēļā komisija izskatīja visus budžeta paketē iekļautos likumprojektus, tajos atbalstot iepriekš Ministru kabinetā akceptētos priekšlikumus. Komisijas darbs noritējis raiti, īpaši nekavējoties pie priekšlikumu izvērtēšanas, par ko saņemtas arī opozīcijas deputātu pretenzijas. Lielākās diskusijas radušās saistībā ar partiju finansēšanas jauno modeli, dažādu pabalstu atsaistīšanu no minimālās algas un 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanas finansēšanu.
Komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, par kuru atrašanos budžeta paketē bažas izteikuši Saeimas juristi. Parlamenta Juridiskā biroja ieskatā vairākos likumprojektos ietvertajām normām nav fiskālas ietekmes uz nākamā gada budžetu, līdz ar to, balstoties Satversmes tiesas atzinumā, tie nedrīkst tikt iekļauti budžeta paketē. Neskatoties uz aizrādījumiem, komisijas vairākums visus likumprojektus virzīja izskatīšanai galīgajā lasījumā.
Šodien komisijai izvērtēja likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam", atbalsot gandrīz visus Ministru kabineta iepriekš akceptētos priekšlikumus.
Vienīgais izņēmums - 1,58 miljonu eiro pārdale no vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošanas uz mediķu algu palielināšanu. Lai arī šis priekšlikums iepriekš valdībā atbalstīts, pagājušās nedēļas beigās Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka pabalstu sistēmas pilnveidošanai paredzētie 1,58 miljoni eiro, kurus bija plānots novirzīt nākamā gada mediķu algu palielināšanai, tomēr tiks piešķirti sākotnējās ieceres pilnveidošanai.
Koalīcijas deputāti komisijā noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus. Virkne no tiem paredzēja atteikties no dažādām prioritātēm, finansējumu novirzot mediķu algu celšanai. Šis jautājums komisijā radījis asas diskusijas, opozīcijas deputātiem pārmetot koalīcijai ne tikai likumu nepildīšanu, bet arī likuma "Par 2020.gada valsts budžetu nepārzināšanu".
Parlaments galīgo lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems 13.novembra un 14.novembra sēdēs.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.