Veselības nozares budžets attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nākamgad būs mazāks nekā šogad, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina veselības ministre Ilze Viņķele.
Šogad tas ir 3,9 procenti no IKP, bet nākamgad šis rādītājs jau būs noslīdējis līdz 3,7 procentiem. Saeimas komisijas šonedēļ sāk izvērtēt nākamā gada budžetu un ar to saistītos likumus, un, neraugoties uz saspringto situāciju veselības aprūpes nozarē un iespējamām mediķu protesta akcijām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde noritēja mierā un klusumā, kā pašsaprotamu pieņemot faktu, ka veselības nozarē faktiski nepietiek naudas ne tikai pacientiem būtisku iniciatīvu ieviešanai, bet pat likuma izpildei par medicīnas darbinieku atalgojuma palielinājumu.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles secinājums par veselības nozares budžetu, iepazīstinot ar to deputātus, nebija iepriecinošs: «Nekas valstī diemžēl nav mainījies, un finansējums veselības nozarei nav pietiekams.» Nākamgad turklāt tas attiecībā pret IKP būs mazāks nekā šogad, proti, 3,5 procenti, ja skatāmies galveno nozares budžeta sastāvdaļu - ārstniecību, kā arī joprojām mazāks, pat ja aplūkojam visu veselības nozares budžetu kopumā - 3,7 šāgada 3,9 procentu vietā. Finanšu ministrija gan piedāvā nozares budžetā ieskaitīt arī pašvaldību, citu ministriju izdevumus veselībai, tā panākot skaitli, ar kuru, iespējams, tiek mēģināts lepoties - 4,1 procents. Vidēji Eiropas Savienībā veselības nozares finansējums jau kopš 2017. gada ir virs septiņiem procentiem. Igaunijā tas ir virs pieciem procentiem, Lietuvā gandrīz seši procenti.
Veselības nozarei papildus piešķirto naudu Veselības ministrija sadalījusi pa mazam kumosiņam neatliekamām vajadzībām, un galvenā šī neatliekamā vajadzība ir ārstniecības personu atalgojuma pieaugums. No veselības nozarei papildus piešķirtās naudas - 50 miljoniem eiro - algu palielinājumam iedalīti 42,1 miljons eiro. Savukārt citām vajadzībām atlicināts pavisam maz - 4,27 miljoni eiro kompensējamiem medikamentiem (pieprasīti bija 38 miljoni eiro) un trīs miljoni eiro reto slimību programmai. Neliels finansējums paredzēts arī atalgojuma palielinājumam Nacionālajā veselības dienestā un pašā Veselības ministrijā. Ņemot vērā mediķu algu palielinājumam reāli piešķirtos līdzekļus, ministrija nolēmusi, ka nelietderīgi būtu šo finansējumu izdalīt pa nozari, jo tad pieaugumu nejustu neviens, tāpēc izvirzītas konkrētas prioritātes - stacionāros 24 stundu režīmā strādājošie un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, Ieslodzījuma vietu slimnīca, psihiatrijas komandas speciālisti un ģimenes ārsti.
Finansējums darba samaksas palielināšanai slimnīcās būs novirzīts atbilstoši darba intensitātei - tiks palielināts tarifs intensīvajā terapijā un ķirurģijā, lai tieši šajās jomās strādājošajiem mediķiem palielinātu algas. «Līgumos ar slimnīcām būs ietverts noteikums, ka primāri ir jāpalielina zemākā darba samaksa un netiek palielinātas algas, kuras pārsniedz četras vidējās tautsaimniecības algas, tas ir, aptuveni 4000 eiro,» sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns. Ģimenes ārstiem kapitācijas nauda pieaugs par 5,8, bet neatliekamajā palīdzībā un psihiatrijā - atalgojums par 10%. «Ārsti, māsas, jaunie ārsti protestēs,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece, un protesti, visticamāk, būs vērsti pret Finanšu ministrijas ikgadējo «mantru», ka veselības nozarei naudas pietiek, tikai labāk jāmeklē.
***
Veselības nozares finansējums % attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
2018. gadā 3,6
2019. gadā 3,88
2020. gadā plānotais 3,7
Eiropas Savienībā vidēji 7%
Avots: Veselības ministrija
