Šorīt sanākot uz nākamā gada valsts budžeta izskatīšanai veltītās Saeimas ārkārtas sēdes turpinājumu, deputāti vienojās saīsināt sēdes pārtraukumus.
Parasti Saeimas sēdēs ik pēc pusotras stundas tiek izsludināts 30 minūšu pārtraukums, savukārt plkst.12.30 ierasts izsludināt stundu garu pārtraukumu, ja parlaments nelemj citādi.
Šoreiz Saeima vienojās 30 minūšu pārtraukumus saīsināt uz pusi, sēdes laikā plānojot doties 15 minūšu garos pārtraukumos. Pusdienu pārtraukuma ilgums gan nav mainīts, to saglabājot stundu garu.
Kā ziņots, pirmajā dienā, strādājot ar nākamā gada budžeta projektu, Saeimas deputāti debatēja 14 stundas, taču spēja izskatīt vien mazāko daļu likumprojektu, vēlu vakarā nolemjot parlamenta ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) sarunā ar aģentūru LETA pieļāva, ka budžeta izskatīšana varētu prasīt pat vēl divas dienas, budžetu pieņemot tikai piektdien. Viņš atzina, ka tas varētu nozīmēt vienu no ilgākajām budžeta pieņemšanas sēdēm Saeimas vēsturē.
Šodien deputātiem būs jālemj gan par strīdīgajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, gan arī par opozīcijas asi kritizētajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā, kas nosaka būtisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām. Pēc visu budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas Saeimai būs jālemj arī par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021., 2022.gadam".
Trešdien asākās debates radīja grozījumi likumos, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju grupu sociālo aizsardzību. Līdz šim Saeima nav atbalstījusi nevienu opozīcijas iesniegto priekšlikumu.
Opozīcijas deputāti aktīvi izmantoja iespēju kāpt tribīnē un izteikt kritiku par piedāvātajiem grozījumiem likumprojektos, savukārt koalīcijas deputāti uzrunāt kolēģus devās vien retu reizi.
Tāpat ziņots, ka 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.