2020. gada 17. februārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kurā tika apspriesta 2020. gada 20. februāra Eiropadomes diskusijas sagatavošana par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.
Kamēr Rīgas budžets domes sēdē nav pieņemts, Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izdevis rīkojumu par Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu resursu vadību 2020. gadā. Tas nozīmē, ka ik mēnesi var izlietot 1/12 daļu no iepriekšējā gada izdevumiem, tos nepārsniedzot. Gan O. Burovs, gan departamentu vadītāji apliecināja, ka departamentu pakļautības iestādes var plānot izdevumus tā, lai nodrošinātu pakalpojumus iedzīvotājiem un īstenot iesāktos projektus. Izdevumu plānošanu un izpildi kontrolēs Rīgas domes Finanšu departaments.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) izdevis rīkojumu, kurš, pēc viņa teiktā, ļauj pašvaldības finanšu plūsmu pārstrukturizēt tā, lai uz aizvadītā gada budžeta bāzes īstenotu šogad plānotos darbus.
Burovs žurnālistiem šodien pastāstīja, ka pēdējo politisko notikumu gaismā esot skaidrs, ka pieņemt pašvaldības 2020.gada budžetu tikai ar viņa frakcijas balsīm nav iespējams, tādēļ viņš izdevis rīkojumu, ar kuru tiek regulēts izpildvaras darbs līdz budžeta pieņemšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz šim saņēmusi 118 no 119 pašvaldību apstiprinātajiem 2020.gada budžetu projektiem un vienīgā vietvara, kas savu finanšu dokumentu vēl nav pieņēmusi, ir Rīgas dome, informē VARAM.
Partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti neapmeklēs pēc Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) rīkojuma sasauktās nozaru komiteju sēdes pašvaldības 2020.gada budžeta caurskatīšanai, apliecināja deputāte Anna Vladova (S).
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,916 miljardus eiro, kas ir par 97,268 miljoniem eiro jeb 1% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.
Saeimā ievēlētās partijas nu var baudīt viena no sabiedrības visvairāk peltajiem to darbu augļiem – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tām pārskaitījis pusi no valsts budžeta paredzētā finansējuma šim gadam. Lielākā ieguvēja ir Saskaņa, kas līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām ik gadu saņems 800 tūkstošus eiro.
Rīgas domes Budžeta komisija šodien skatīja pašvaldības 2020.gada budžeta projektu, taču koalīcijas partneru - "Saskaņas" un deputātu bloka "Rīgai" - pārstāvji tajā nepiedalījās, lai gan tieši viņu balsis nepieciešamas budžeta apstiprināšanai, novēroja aģentūra LETA.
Pagājušajā gadā no budžeta lielākos līdzekļus saņēma veselības un transporta valsts kapitālsabiedrības, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem 2018.gadā.
Itālijas parlaments otrdien pēdējā lasījumā apstiprinājis 2020.gada budžetu, kurā valdība tomēr izvairījusies no iepriekš plānotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanas.
Situācijā, kad budžetā pietrūkst līdzekļu svarīgām prioritātēm, Latvijai agrāk vai vēlāk nāksies domāt arī par budžeta ieņēmumu kāpināšanu, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JV).
Raitākai 2020.gada Rīgas domes budžeta apstiprināšanai pašvaldību departamentiem dots politiskais rīkojums samazināt nākamā gada tēriņus, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgas domes frakcijas vadītājs Dainis Locis.
Lai arī mediķu organizācijas un veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vēl turpina aicināt palielināt veselības aprūpes finansējumu, tostarp uz budžeta deficīta rēķina, premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir apņēmies nākamā gada budžetu vairs negrozīt.
Likums, kas vairākkārt palielināja partiju finansējumu no valsts budžeta, tika pieņemts milzīgā steigā, bez skaidrības, kā šo naudu politiskās organizācijas drīkstēs tērēt. Pie attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem pašlaik strādā koalīciju veidojošās partijas, kurām viens no klupšanas akmeņiem šajā procesā ir šāds: vai, tērējot naudu, kuras publiski postulētais mērķis ir padarīt partiju darbību caurspīdīgāku un neatkarīgāku no sponsoriem, par tās izmantojumu vajadzētu atskaitīties sabiedrībai.