Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā.
Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.
Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5% fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā.
Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.
Restorānu pakalpojumiem patlaban tiek piemērota PVN likme 21% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 12%, kas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā.
Virknei pārtikas produktu - svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām - patlaban piemērota PVN likmi 21% apmērā, tomēr to piedāvāts samazināt līdz 5%. Tas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 60-70 miljonu eiro apmērā.
Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.
Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro.
Pirmais variants paredz nemainīt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 39 miljonu eiro apmērā.
Otrais variants paredz palielināt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 71 miljona eiro apmērā.
Trešajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 98 miljonu eiro apmērā.
Ceturtajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 74 miljonu eiro apmērā.
Piektajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 114 miljonu eiro apmērā.
Savukārt sestajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 148 miljonu eiro apmērā.
Šī scenārija īstenošanas rezultātā neto algas pieaugums vienam strādājošajam aplēsts amplitūdā no 20 eiro līdz 29 eiro, atkarībā no tā, kurš no piedāvātajiem sešiem variantiem tiks īstenots.
Tāpat ministrijas piedāvā palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka valsts budžetam gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro.
Tāpat ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Pirmajā scenārijā piedāvāts mainīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, atsakoties no piemaksām pie pabalsta par vairākiem bērniem ģimenē. Piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 300 eiro, bet par katru nākamo 100 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 97 miljonu eiro apmērā.
Otrajā scenārijā piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 225 eiro, bet par katru nākamo 75 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 81 miljona eiro apmērā.
Savukārt trešais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet vairs nepiemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Tai pat laikā papildus šim piedāvāts jauns 50 eiro pabalsts strādājošajiem par bērniem. Patlaban spēkā esošajā sistēmā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11,38 eiro apmērā, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto bērnu un katru nākamo - 50,07 eiro. Šī priekšlikuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 30-45 miljonu eiro apmērā.
