Latvijas aizsardzības politikas plānotāji un militārās industrijas dalībnieki mēģina vienoties par tādu sadarbības modeli, kurā lauvas tiesa militārā budžeta paliktu Latvijas ekonomikas apritē, nevis atdota ārzemniekiem. Stratēģiskā partnerība ar valdību uzņēmējiem nozīmētu gan ekskluzīvas priekšrocības un pat monopolstāvokli, gan ekskluzīvus ilgtermiņa pienākumus.
Militārais bizness ir īpašs ar to, ka darbojas klasificētās informācijas laukā, un ļoti bieži atklāti konkursi te vispār nav iespējami, lai neizraisītu apdraudējumu valstij. Tajā pašā laikā aizsardzības budžets ar katru gadu pieaug, un valsts interesēs ir, lai šī nauda ne tikai kāpina militārās spējas, bet arī maksimāli darbojas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes labā.
Uzņēmēji berzē rokas
Vakar, atklājot diskusiju par aizsardzības nozares un industrijas sadarbības attīstību, ministrs Artis Pabriks šo domu ietērpa lakoniskākā teikumā: «Latvija ir pirmajā vietā. Un Latvijas uzņēmēji ir pirmajā vietā. Mums nav mērķis atdot savu naudu kādam citam. Ja nav alternatīvas, tad mēs to darām. Bet arī tad viņiem jāsadarbojas ar Latvijas uzņēmējiem. Miera laikā šāda pieeja palīdz ekonomikai, kara laikā dod stratēģisku autonomiju, jo mēs nevaram paļauties, ka krīzes situācijā mums visu piegādās un visu atvedīs.» Faktiski šī ir daudzsološa ziņa uzņēmumiem un daudzajām nozarēm, kas piedalās militārās ekonomikas jomā. Topošais valsts visaptverošās aizsardzības modelis, kas paredz visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, arī uzņēmējiem piešķir daudz lielāku lomu. Tas sola lielāku iesaisti, lielākas garantijas, bet arī lielāku uzraudzības slogu, jo runa ir par pietiekami lielu naudu - aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad tie būs aptuveni 663 miljoni eiro.
Šobrīd uzņēmējiem apspriešanai ir izdalīts stratēģiskās partnerības pārdomu dokuments. Ierobežotas pieejamības informācija. No seminārā dzirdētā izriet, ka galvenais jautājums tajā ir iespējama monopolstāvokļa piešķiršana konkrētiem uzņēmumiem un pēc tam šo monopolu kontrole, lai ekskluzīvais stāvoklis netiktu izmantots ļaunprātīgi. Jābūt noteiktiem peļņas griestiem. Šobrīd runa esot par maksimāli 10 procentiem no apgrozījuma. Par uzņēmumiem skaidrs - viņiem līgums ar valdību nozīmētu garantētu pasūtījumu uz gadiem desmit. Varbūt pat kādas militāro fondu piešprices ražotņu attīstīšanai. Militārajai saimniecībai ir liela inerce.
Krāpnieki jāpatriec
Bet kāpēc armijai būtu nepieciešama stratēģiska partnerība? Neatkarīgajai to paskaidroja ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons - iepērkot militāras nozīmes preces, testējot tās, armija uzņēmējiem nodod sensitīvu informāciju par savām spējām un vajadzībām. Un to vienkārši nedrīkst tā izdāļāt pa labi, pa kreisi. Iegūstot savā rīcībā kādu labumu, nebūtu arī pareizi šo pašu labumu ļaut iegūt pretiniekam.
Vienlaikus, piešķirot tiesības uz ekskluzīvām piegādēm faktiski bezkonkurences apstākļos, nepieciešami efektīvi mehānismi kvalitātes kontrolei. Uzņēmēju seminārā kolektīvas nopūtas izraisīja Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītāja Jura Ķiploka paziņojums, ka pēdējos gados arvien biežāk Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas savos iepirkumos tiek atklāti krāptas: «Sākot no neatbilstošas kvalitātes precēm, beidzot ar pilnīgiem kontrafaktiem - rupjiem viltojumiem.» Turklāt šie negodprātīgie uzņēmumi atkal un atkal parādoties konkursos, un tādi no piegādātāju loka vispār būtu jāizslēdz.
Savukārt godprātīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešami skaidrāki spēles noteikumi. Pašlaik miera laikā aizsardzības iepirkumos vietējo uzņēmēju daļa ir 33%. Lai to turpinātu audzēt, ir jāsaprot, kādās jomās un kāda veida produkti un pakalpojumi armijas vajadzībām jāattīsta. Vai tad, ja uzņēmējs uzcels ražotni konkrētu produktu ražošanai, armija patiešām tos produktus pirks. No otras puses, šiem produktiem arī pašiem par sevi jābūt konkurētspējīgiem.
Bankām jāmaina attieksme
Diskusijas gaitā tika pārrunāta arī industrijai aktuālā problēma ar banku neuzticēšanos. Lai arī aizsardzības joma kopumā ir visvairāk uzraudzītā valstī - tā vismaz atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa -, bankas militāras nozīmes preču ražotājiem vienkārši nedod līdzekļus apgrozījumam, attīstībai. Tikai tāpēc, ka starptautiskie banku uzraugi militāro jomu pasludinājuši par neuzticamu un par potenciālu sadarbības partneri teroristiem. Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzīst, ka tā nedrīkst būt: «Pateikt, ka mēs šo jomu neapkalpojam, ir valstiski nepareizi!»
Kā un kas vēl ir valstiski pareizi topošās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas kontekstā, kļūs zināms, kad šī sistēma tiks pilnībā uzlikta uz papīra. Taču pagaidām darbs buksē. Termiņš, kad citām ministrijām bija jāsniedz savs redzējums par savas atbildības nozares lomu valsts aizsardzībā, jau atkal ir pagarināts.
