Reizniece-Ozola: Veidojot nākamā gada budžetu, nauda tiek atņemta pašvaldību iedzīvotājiem
Valdošā koalīcija pašlaik aktīvi nodarbojas ar "nepareizo pašvaldību" "pēršanu", šādu viedokli Latvijas Radio pauda Saeimas opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Politiķe uzsvēra, ka nākamā gada budžeta projektā labi redzams, ka jaunās budžeta prioritātes pamatā tiek finansētas uz pašvaldību rēķina, atņemot tām vairāk nekā 100 miljonus eiro. Turklāt politiķi kļūdaini domājot, ka šādi varbūt tiek sodīta pašvaldību vadība, jo patiesībā šī nauda tiek atņemta pašvaldību iedzīvotājiem.
"Šis ir tāds pašvaldību pēršanas laiks," izteicās deputāte, paužot viedokli, ka arī jaunā administratīvi teritoriālā reforma esot vērtējams kā šāda veida pasākums. Viņa pieļāva, ka reforma tiek virzīta, jo esošā koalīcija ir ļoti vāji pārstāvēta pašvaldību varā, attiecīgi valdībā valdošie spēki tagad soda "nepareizos politiskos spēkus".
Reizniece-Ozola pārmeta, ka šādos saspringtos budžeta apstākļos koalīcija ar vieglu roku paredz sev [partijām] desmitkārtīgu valsts finansējuma pieaugumu. Ja reiz budžetā esot tik bēdīgi ar naudu, tad šādi rīkoties nevajadzētu, vērtēja politiķe, pēc kuras domām, veidojot budžeta projektu, vāji esot izmantotas izdevumu pārskatīšanas iespējas.
Šādos apstākļos no Zaļo un zemnieku savienības nākšot "daudz un konstruktīvi" priekšlikumi budžeta projekta uzlabošanai, solīja deputāte.
Kā ziņots, arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) ir uzsvēris, ka valdība fiskālās telpas palielināšanu ir iecerējusi nodrošināt uz pašvaldību rēķina, turklāt pirms tam ne reizi šīs ieceres neapspriežot ar vietvarām.
Kā norādīja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele, valdība nav ņēmusi vērā LPS iebildumus un neieklausījās argumentos, bet vienbalsīgi pieņēma lēmumu par fiskālās telpas palielināšanas pasākumiem 2020.gadam un ietvaram 2020.- 2022.gadam.
Pēc viņas teiktā, kopumā valdības lēmums pašvaldību budžetiem šajā laika posmā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā.
Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēma samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus - par 38 miljoniem eiro, turklāt no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus aptuveni trīs miljonu apmērā. Pati galvaspilsētas vadība gan ir aplēsusi, ka valdības lēmumu dēļ Rīgas dome 2020.gada budžetā zaudēs 116,6 miljonus eiro.
"Pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.-4.klašu audzēkņiem," pauda Ūbele.
"Neviens no šiem pasākumiem pretēji likumā "Par pašvaldībām" un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par pasākumiem, kas skar tieši pašvaldību budžetus, darīt to tikai pēc sarunām ar pašvaldībām," iepriekš pauda Kaminskis.
LPS vadītājs arī aicināja valdību un ministrus izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes.
Kā ziņots, 13.septembrī Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.
Valdība apstiprināja 2020.gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.
Fiskālās telpas palielināšanai šogad 80,7 miljoni eiro gūti, samazinot pašvaldību dotāciju.