LVSAD aicina valdību nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.

Vēstulē Saeimas deputātiem ir uzsvērts, ka valdības nevēlēšanās 2020. un 2021. gada valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildus finansējumu nozarei un darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.

Līdzekļu trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas: atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti.

Lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina 13. Saeimu steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas procesā.

Vēstules noslēgumā deputātiem ir atgādināts, ka, stājoties amatā, viņi ir devuši zvērestu ievērot Latvijas Republikas likumus.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais