LVSAD aicina valdību nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.

Vēstulē Saeimas deputātiem ir uzsvērts, ka valdības nevēlēšanās 2020. un 2021. gada valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildus finansējumu nozarei un darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.

Līdzekļu trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas: atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti.

Lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina 13. Saeimu steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas procesā.

Vēstules noslēgumā deputātiem ir atgādināts, ka, stājoties amatā, viņi ir devuši zvērestu ievērot Latvijas Republikas likumus.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais