VID valsts budžetā iekasējis par 20 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots

© Vladislavs Proškins/F64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 191,768 miljoniem eiro jeb 3,1%.

"Būtiski vairāk, nekā plānots, budžetā iemaksāti tieši darbaspēka nodokļi, pārsniedzot plānu par 156,49 miljoniem eiro," norāda VID pārstāvji.

2019.gada astoņos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,298 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,22 miljardiem eiro jeb 10,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,185 miljardus eiro, kas ir par 0,09 miljardiem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Minēto nodokļu ieņēmumu pieaugumu veicina gan nodarbināto ienākumu, gan skaita palielināšanās. Lielākais darbaspēku nodokļu ieņēmumu pieaugums 2019.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir no tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar tirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu, un tie palielinājušies par 45,37 miljoniem eiro jeb 10,5%," skaidroja VID.

Vienlaikus saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļu likmes ieviešanu pieaugusi arī summa, kas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāta. Šogad astoņos mēnešos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāti 145,3 miljoni eiro, kas ir par 13,73 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Pievienotās vērtības nodoklis 2019.gada astoņos mēnešos iekasēts 1,685 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauguši par 0,12 miljardiem jeb 7,8%.

"Lai gan mazāks, nekā plānots, tomēr būtisks ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem. (..) Arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos lielākais pieaugums ir tieši no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar tirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu, un tie nodrošināja 61,5% no pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem 2019.gada astoņos mēnešos," skaidroja VID.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada astoņos mēnešos veidoja 18,055 miljonus eiro, kas ir vien 14,3% no plānotā apmēra.

"Jāatzīmē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus būtiski ietekmēja strauji pieaugušais atmaksu apmērs, nodokļu maksātājiem pieprasot atmaksāt galvenokārt 2018.gada pirmajā pusgadā samaksātos avansa maksājumus, kas būtiski pārsniedza aprēķināto nodokli par 2018.gadu. Šie avansa maksājumi tika noteikti vēl saskaņā ar agrāk spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību. 2019.gada astoņos mēnešos no uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksāti 104,47 miljoni eiro, kas ir par 43,61 miljonu eiro vairāk, nekā tika atmaksāts 2018.gadā kopā," skaidroja VID.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada astoņos mēnešos veidoja 705,882 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, bet par 32,66 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu. Lielākais pieaugums (18,13 miljoni eiro jeb 13,7%) ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem, ko veicināja nelegālā cigarešu tirgus samazināšanās, kā arī iespējamā uzkrājumu veikšana pirms būtiskām regulējuma izmaiņām, norādīja VID.

Vienlaikus samazinājās akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma temps par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, kā arī naftas produktiem, kas negatīvi ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpildi. "Jāatzīmē, ka periodā, par kuru akcīzes nodokli maksāja 2019.gada astoņos mēnešos, samazinājies brīvam apgrozījumam izlaisto alkoholisko dzērienu un naftas produktu apmērs," atzīmēja VID.

Šogad kopumā nodokļos plānots iekasēt 9,819 miljardus eiro, tostarp astoņos mēnešos bija plānots iekasēt 6,425 miljardus eiro.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais