Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" prasa nākamā gada valsts budžetā ieplānot papildu līdzekļus ceļu remontiem, pavēstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
"Tā pā pašlaik sagatavotajā 2020.gada budžeta projektā finansējuma samazinājums ceļu remontiem sasniedz 52%, biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" pieprasa valdībai un Saeimai pievērst uzmanību draudošajai katastrofai, pārtraukt izlikties, ka viss ir kārtībā, un ieplānot nepieciešamos līdzekļus," pauda biedrībā.
Bērziņš norādīja, ka 2020.gada budžetā ceļu un tiltu uzturēšanai un remontiem ir paredzēti 182 miljoni eiro, tostarp kapitālajiem izdevumiem plānoti 109 miljoni eiro.
Viņš pauda, ka dramatisko finansējuma samazinājumu izraisīja tas, ka Eiropas Savienības (ES) līdzekļi ceļu remontiem ir beigušies. "Politiķi gadiem ilgi par to tika brīdināti, taču izvēlējās ignorēt reālo situāciju. Rezultātā katastrofālais finansējuma samazinājums nozīmē, ka ne tikai turpināsies ceļu sabrukums un bedrainu ceļu būs vēl vairāk, bet arī būs reāli apdraudēta ceļu būves nozares pastāvēšana," pauda Bērziņš.
Viņš norādīja, ka vairāki gadi bez finansējuma nozīmē, ka daudzu uzņēmumu vairs nebūs, citi būs pārprofilējušies un atlaiduši speciālistus, kuru prasmēm vairākus gadus nebūs pielietojuma, pārtraukuši investīcijas uzņēmumu modernizācijā. Ceļu būvei atsākoties, trūks darītāju, konkurence būs vāja, kas palielinās pasūtītāja, proti, valsts izmaksas. Samazināsies arī darbu kvalitāte, jo trūks speciālistu, vairākus gadus nebūs iegādāta moderna tehnika.
"Valdība diemžēl dzīvo ilūzijās, ka jāpaciešas tikai nākamajā gadā, bet tad pilnai laimei atgriezīsies ES nauda," teica Bērziņš, piebilstot, ka patiesībā neviens nezina, cik liels būs nākamais ES budžets, kādas būs jaunās Eiropas Komisijas prioritātes un vai starp tām vispār būs ceļu infrastruktūra, kad budžets tiks apstiprināts un, ja jā, tad kad kļūs pieejams finansējums.
"Valdībai nav plāna, kā cīnīties ar tuvojošos katastrofu, satiksmes ministrs noplāta rokas - slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. 2021. un 2022.gada valsts budžetos finansējums tiek plānots tāds pats kā 2020.gadā," norādīja biedrības vadītājs, piebilstot, ka "valdība labi zina, ka iepriekšējo sešu gadu budžeti pat kopā ar ES naudu nenodrošināja nekādu attīstību, tikai piebremzēja ceļu sabrukuma tempu". Bērziņš uzsvēra, ka valdībai arī ir zināms, cik kilometru un kādi valsts reģionālo ceļu posmi jāremontē, lai būtu iespējams īstenot pašvaldību reformu - biedrība un Latvijas Pašvaldību savienība ir publiskojušas pašvaldību aptaujas rezultātus, kurus gan valdība ir ignorējusi, gatavojot budžetu.
Bērziņš uzsvēra, ka "Latvijas ceļu būvētājs" turpina cerēt, ka valdībā ir kāds, kas spēj saprast problēmas nopietnību un prognozējamās sekas, tostarp sociālās konsekvences, kuras būs jārisina.
Viņš piebilda - ja ceļu un tiltu būvniekiem būs jākonsolidējas, valdība var rēķināties ar vismaz 1600 bezdarbniekiem nozarē, kā arī ar vismaz 4500 bezdarbniekiem no apkalpojošām, nodrošinošajām sfērām: karjeru saimniecības, betona būvizstrādājumu ražošanas, transporta pakalpojumiem u.c.
"Pēdējo 12 gadu laikā tikai tie ceļi, kurus valsts ir paņēmusi savā aprūpē (aptuveni 21 000 kilometru), savu vērtību ir zaudējuši par 69% jeb no 4,96 miljardiem eiro 2007.gadā līdz 1,55 miljardiem eiro 2018.gadā. Vai tā gādīgs un rūpīgs saimnieks izturas pret savu īpašumu? Ja gādīgam saimniekam kāds teiktu, ka tikai 2018.gadā viņa ekonomika, lēni braucot pa sliktiem ceļiem un bieži remontējot braucamos, ir cietusi 1,12 miljardu eiro zaudējumus, viņš, visticamāk, vismaz uzdotu jautājumu - kā novērst šos zaudējumus?," teica Bērziņš.
Viņš norādīja, ka "Latvijas ceļu būvētāja" biedri tuvākajā laikā pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.
"Latvijas ceļu būvētājs" ir izveidota, lai pārstāvētu ceļu un tiltu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus. Biedrība pārstāv 18 nozarē nozīmīgu ar ceļu un tiltu infrastruktūras būvniecību saistītu uzņēmumu intereses.