Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.
Lai gan bāzes procentu likmes un aizdevumu dārdzība aug visai strauji, diemžēl to pašu nevar teikt par termiņnoguldījumu likmēm Latvijas komercbankās vai vismaz nospiedošajā vairākumā no tām. Jautājums ir svarīgs, sevišķi tāpēc, ka, neraugoties uz straujo inflāciju, kas noēd algu pieaugumu, mājsaimniecībām aizvien ir ko uzkrāt, kas izpaužas arī noguldījumu statistikā.
“Neatkarīgās” vēsturē kā nozīmīgs panākums jāieraksta “Swedbank” lēmums pagaidām kaut simboliskā mērogā atteikties no bankas pievienotās procentlikmes EURIBOR procentiem, tādējādi labprātīgi izvairoties no šādu procentu nestās virspeļņas.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.
Finanšu nedienām ejot plašumā, problēmas ir jaušamas ne tikai ASV, bet arī Eiropas banku sektorā, kam, par laimi, seko aizvien jauni amatpersonu paziņojumi par kopējās situācijas stabilitāti. Nav pamata domāt, ka šīs amatpersonas censtos “notušēt” situāciju, visu krāsojot pārāk gaišos toņos.
Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.
Ceturtdien izziņotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram, bez kura pirmie no minētajiem labprāt pilnīgi noteikti iztiktu. Tomēr ir kāds vismaz šķietams risinājums tam, lai situācija varētu mainīties par labu kredītiestāžu klientiem – gan aizdevuma ņēmējiem, gan noguldītājiem. Runa ir par ārkārtas virspeļņas nodokli, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus. Tas attiektos ne tikai uz komercbanku sektoru, bet arī citām tautsaimniecības nozarēm.
“Ņemot vērā, ka Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunijas centrālās bankas prezidents šādu iespēju neapsver, es par šo tēmu plānoju rosināt politisko diskusiju nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sēdē,” “Neatkarīgo” vakar informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti 1,929 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Lai arī ziņas par aizjūru banku bankrotiem lielai mūsu sabiedrības daļai var šķist diezgan nenozīmīgas, problēmai ejot plašumā, var tikt ietekmēta arī katra Latvijas iedzīvotāja dzīve un varam piedzīvot pat būtisku labklājības līmeņa samazināšanos. Iespējams, pat lielāku nekā to, ko nule kā piedzīvojām saistībā ar strauji augošo inflāciju.
Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas ir bijis pļaujas laiks.
Zem komercbanku izkārtnēm Latvijā patiesībā slēpjas naudas glabātavas un norēķinu kases, kas pārkrāmē bezskaidrās naudas kaudzes no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un atpakaļ no darbinieku kontiem uz uzņēmumu - namu pārvalžu, katlumāju vai internetveikalu - kontiem.
Pēdējā laikā strauji augošās aizdevuma likmes veicina banku peļņas pieaugumu, līdz ar to kredītiestāžu akcijas var kļūt par labu līdzekļu izvietojuma veidu tiem, kam pēc visu nepieciešamo tēriņu veikšanas nauda ir palikusi pāri. Kā vedina domāt Finanšu un kapitālu tirgus komisijas statistika, šī nauda tradicionāli nokļūst banku depozītos, taču šobrīd aizvien nepārprotamāk šķiet, ka daudz lielāku finanšu atdevi šie līdzekļi nestu ieguldīti banku akcijās.
Turpinot pētīt Latvijas vadošo komercbanku dividenžu politiku, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tieši skandināvu bankām raksturīga īpaši agresīva politika attiecībā uz savas peļņas izvešanu ārpus Latvijas. Tas liek uzdot daudzus, tajā skaitā politiskus jautājumus par to, vai mēs tiešām tik ļoti gribam būt “ziemeļvalsts”.
Recesijas draudi rūpniecībai nav izzuduši un šogad varētu būt gaidāmi mīnusi, tomēr pamazām veidojas priekšnoteikumi rūpniecības izkļūšanai no problēmām, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 216,878 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti 10,783 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Latvijas banku sektoram, kas pēc “kapitālā remonta” cenšas atgūt starptautisku uzticību, tagad jārēķinās ar uzmanību Krievijas sankciju dēļ. LTV raidījuma “de facto” intervijās ar ASV ekspertiem naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos vairākkārt izskanēja bažas, ko īsi varētu formulēt šādi: neviena ASV banka negrib iedzīvoties nepatikšanās par kāda Krievijas oligarha apkalpošanu caur tās partneriem Latvijā.