Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.
Par likumprojekta tālāku virzību balsoja 107 deputāti, pret bija 6, atturējās 14. Par atbildīgo nozīmēta Seima Budžeta un finanšu komiteja.
Tātad Lietuvā šāds pagaidu nodoklis bankām visticamāk tiks ieviests. Lietuvā likumprojektu sauc par “laikinojo bankų solidarumo įnašo įstatymo projektas”. To var saukt par “banku pagaidu solidaritātes iemaksu” vai “ārkārtas virspeļņas nodokli”, angliski to dēvē par “temporary windfall tax”.
Runa ir par to, ka komercbankām dažādu apstākļu sagadīšanās pēc ir radusies neadekvāti liela peļņa. Kovida sērgas krīze, energoresursu sadārdzināšanās, karš Ukrainā un citi ekonomiku ietekmējoši faktori ir likuši Eiropas Centrālajai bankai (ECB) kāpināt procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. Taču šo procentlikmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram.
Lietuva šo problēmu ir iecerējusi risināt, ieviešot ārkārtas virspeļņas nodokli - turklāt ieviest to kā normu arī nākotnei, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.
Tāpat ierosināts likuma ieviešanas laikā savāktos līdzekļus izmantot militārās mobilitātes un civilās transporta infrastruktūras finansēšanai.
Prognozēts, ka pēc likumu ieviešanas 2023. gadā valsts budžetā iekasēs ap 130 miljoniem eiro, 2024. gadā - aptuveni 230 miljonus eiro, bet 2025. gadā - aptuveni 50 miljonus eiro.
Pagaidu solidaritātes iemaksa kredītiestādēm tiks piemērota pēc formulas, kurā ņemts vērā rezidentu ieguldījumu apjoms un tiks piemērots koeficients, kas atspoguļo katras kredītiestādes darbības īpatsvaru Lietuvā. Tiek ņemts arī vērā, ka netipiskā situācija galvenokārt ir izveidojusies Lietuvas ekonomisko procesu un tirgus nepilnību dēļ, nevis finanšu institūciju biznesa lēmumu dēļ.
Lietuvas politiķu doma ir mazliet tā kā “atkulakot” komercbankas - likt tām padalīties ar savu peļņu, atgriezt kādu naudas daļu tautsaimniecībā.
Tikmēr Igaunijā par kaut kādu banku solidaritātes nodokli negrib pat dzirdēt. Par to arī nav bijis daudz diskusiju, jo visa uzmanība nupat bija pievērsta jaunās valdības izveidošanai. Šāda nodokļa ieviešana nav parlamenta (Rīgikogu) un jaunās valdības darba kārtībā. Igaunijā vēlēšanās ir uzvarējušas liberālās partijas, kuras pievērsīsies šai tēmai tad, kad Lietuva nodokli būs ieviesusi un būs jādomā, kā uz to reaģēt. Var būt arī, ka Igaunijā banku peļņa nav tik ļoti nesabalansēti pārmērīga kā Lietuvā un Latvijā. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa bija teikusi, ka šāda nodokļa ieviešana “nav laba ideja”. Rakstu lasiet šeit.
Bet Latvijā ārkārtas solidaritātes nodokļa tēma ir nodota koalīcijas nodokļu politikas darba grupai... Lai gan daudzi politiķi ir izteikušies, ka sliecas ārkārtas pagaidu nodokli atbalstīt, lietas nodošana darba grupai pēc jau senas Latvijas “politikuma” tradīcijas nozīmē, ka tā tiks nomuļļāta un nobāzta ļoti tālā plauktā, kur laika gaitā pārklāsies ar putekļiem un tiks aizmirsta.
Gara acīm var iztēloties, ka, izdzirdot par ideju ieviest solidaritātes nodokli, komercbanku emisāri jau ir parunājušies ar Saeimas frakciju līderiem un ministriem. Varbūt ne tikai parunājušies, bet arī kaut ko iedevuši vai apsolījuši. Tāpēc politiķi izliekas par muļķiem un it kā nesaprot, par ko vispār runa. Ļoti mazticami, ka Latvijā varētu tikt ieviests solidaritātes nodoklis.
