Valdības partijas turpina akcentēt nepieciešamību bankām palielināt valsts ekonomikas kreditēšanas apjomus, kā arī mazāku procentlikmju noteikšanu kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Uz jautājumu par gaidāmajiem soļiem kreditēšanas veicināšanai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka nesen notikušajā Finanšu sektora attīstības padomē bija pieaicināti arī lielo komercbanku pārstāvji, un sanāksmē no valdības puses tika pausts uzstādījums, ka komercbankām ir jākāpina uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana, kā arī jāsamazina kredītlikmes, kas tiek prasītas no kredītņēmējiem.
No valdības puses paredzēts veidot konkurenci komercbankām, paplašinot AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" atbalsta piedāvājumu klāstu, pastāstīja Kariņš.
Tāpat bankām jāpalielina depozītu procentu likmes - šo procesu jau tagad veicina tas, ka Latvijas valsts savām krājobligācijām piedāvā augstākas likmes nekā bankas, līdz ar to radot konkurenci bankām, skaidroja Kariņš.
Valdības vadītājs arī atzīmēja, ka Lietuva ir pieņēmusi īpašu banku virspeļņas nodokli - tāda ieviešana nav Latvijā primārais mērķis, bet "mēs paturam to zināšanai", jo, ja bankas nenāktu pretī kredītēšanas jomā, tad šādu risinājumu varētu apsvērt. Kariņš gan atkārtoti uzsvēra, ka šāds nodoklis nav izpildvaras mērķis, bet gan ekonomikas kreditēšanas veicināšana.
Parādās arī pirmās pozitīvās pazīmes banku gatavībā palielināt kredītu izsniegšanu, piebilda Kariņš. Pašlaik veidojas dialogs starp iesaistītajām pusēm, un politiķis cer, ka tas dos arī sekmes ar kreditēšanas palielināšanos.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka jau pirms vairākiem mēnešiem runāts par šo jautājumu. Politiķis atzīmēja, ka pamatmērķis nav radīt jaunu nodokli, bet gan stimulēt tautsaimniecību, lai tai būtu pieejami nepieciešamie kredīti.
Nacionālās apvienības politiķis Jānis Dombrava norādīja, ka šī nav jauna problēma, un NA gribētu redzēt strauju risinājumu. Pēc Dombravas vārdiem, NA ir gatava atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) ieceres, lai uzņēmēji un sabiedrība varētu iegūt kreditēšanu, īpaši reģionos. "Esam gatavi atbalstīt virspeļņas nodokli un jebkādus valsts soļus, kas varētu kreditēšanu "atdzīvināt"," sacīja politiķis.
Kā ziņots, Latvijā bankas aicinātas strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja FM, informējot par Finanšu sektora attīstības padomes sēdē lemto.
"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija - realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi," iepriekš norādījis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš atzīmējis, ka pirms vairākiem mēnešiem tika norādīts uz vēlamo banku rīcības maiņu - depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. "Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai," paudis Ašeradens.
