Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes līmeni agrāk, nekā gaidīts, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.
Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem.
Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 16,668 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publicētā informācija.
Latvijas eksports maijā bija par 36,2% lielāks nekā pirms gada. Šādā lieliskā rezultātā summējas bāzes efekti, cenu kāpums, kā arī Latvijas rūpniecības sasniegtie arvien jaunie ražošanas rekordi. Eksporta mēneša summa maijā it kā atkārto pērnā gada rudens sniegumu, taču sezonāli izlīdzinātajos datos līkne turpina augšupceļu, apmēram par desmito daļu pārsniedzot graudu eksporta sezonas rādītājus, norāda Luminor eksperts Pēteris Strautiņš.
Patēriņa cenu kāpums tuvākajos mēnešos Latvijā turpināsies, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī Latvijā varētu būt samazinājies par 1,5-2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, prognozēja banku analītiķi.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.
Būvējot universālu izpētes rīku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sašķirošanai labajos un sliktajos, netīrās naudas likuma autori ignorējuši faktu, ka arī izpētāmajam subjektam varētu būt kaut kādas tiesības. Piemēram, noskaidrot, kādu informāciju pakalpojumus liegusī banka par viņu savākusi, un, ja informācija ir kļūdaina, pieprasīt tās dzēšanu.
Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, kas tika iesākts ar pavēli likvidēt Latvijas lielāko pašmāju banku “ABLV bank” un faktisku aizliegumu Latvijas kredītiestādēs apkalpot trešo valstu pilsoņus, pasludināts par pabeigtu. Taču banku un to klientu mocības turpinās. Kredītiestādes saņem sodus, bet klienti netiek pie savas naudas vai pakalpojumiem.
ASV notiek izmeklēšana pret bankām "Swedbank", SEB un "Danske Bank" saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un krāpšanu, otrdien ziņo Zviedrijas lietišķais laikraksts "Dagens Industri".
Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.
Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.
Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Latvijas banku sistēmas krīze līdz ar bankas “ABLV bank” slēgšanu tika izraisīta ASV, un ASV arī pieprasīja Latvijas finanšu sistēmas un tās uzraudzības kapitālo remontu. Tagad tiek sperts nākamais solis, un sabiedrotie tiek tieši integrēti banku klientu šķirošanā labajos un sliktajos. Latvijas finanšu sistēmai būtiskas informācijas nodošana svešai valstij tiek noformēta kā tehniskā palīdzība.
No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.
Latvijā bankas, visticamāk, atvieglojumu sviras rādītājam nepiemēros, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone.
Latvijas bankām ir jāmācās apkalpot augsta riska klientus, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.