Beidzot arī politiķus ir nokaitinājusi mūzikas nodokļa iekasētāju pārcentība, un Autortiesību likumā top grozījumi, kas radio klausīšanos padarīs atkal par legālu nodarbi. Šodien Saeima likumprojektu izskata pirmajā lasījumā.
Pirātu biedrība 9.jūnijā plkst.13 Vērmanes dārzā pie strūklakas rīkos protesta akciju pret ACTA un pastāvošo autortiesību kārtību Latvijā, aģentūru LETA informēja Pirātu biedrības pārstāvji.
Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Autoratlīdzību "asinssuņu" visatļautība ir jāierobežo, lai apturētu biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) "naudas kāres" pieaugumu.
Tā dēvētās "radio klausīšanās nodevas" piemērošana un nesenais gadījums, kad kāds uzņēmums par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā tika sodīts ar 500 latu soda naudu, var tikt uzskatīts par apdraudējumu valsts drošībai.
Nacionālā apvienība 24.maijā sarosījusies saistībā ar grozījumiem Autortiesību likumā, paredzot, ka radio programmu atskaņošana ārpus ierastā ģimenes loka nav uzskatāma par autoru darbu publisku izpildījumu.
Autortiesību aizstāvju prasība uzņēmējiem maksāt par sabiedriskā radio klausīšanos sāk pieņemt arvien groteskākas izpausmes, un pat tikai ziņu raidījuma ieslēgšana var beigties ar soda naudām.
Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) iesniegusi Saeimai un valdībai prasību pārveidot kārtību, kādā tiek izmaksāta atlīdzība par radošā darba produktu izmantošanu.
Autortiesību aizstāvju prasītie maksājumi par mūzikas izmantošanu birojos un sabiedriskajā transportā ir strīdīgi un varētu negatīvi ietekmēt arī diskusijas par sabiedrisko mediju abonentmaksas ieviešanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Par jebkuru mūzikas komerciālu atskaņošanu ir jāmaksā – pat tad, ja to klausās viens cilvēks savā darba mašīnā vai uzņēmuma telpās. Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), atsaucoties uz autortiesību likumu, šobrīd aktīvi cenšas pārliecināt uzņēmējus par nepieciešamību iegādāties licenci.
Autortiesību aizstāvju prasība maksāt licenci par radio vai mūzikas atskaņošanu autobusos un taksometros sākotnēji radīja lielu sašutumu pasažieru pārvadātājos. Pašlaik lielākā daļa jau ir samierinājušies un ir gatavi maksāt par licences iegādi, tomēr daži joprojām kategoriski atsakās to darīt, pat soloties demonstratīvi izraut radio no mašīnu paneļa.
Neatkarīgi no tā, vai tukšajā datu nesējā – audiokasetē, videokasetē, CD vai DVD matricā – tiek iekopēts kāds ar autortiesībām aizsargāts darbs vai personiska informācija, par to tiek iekasēta nodeva 3 līdz 10 santīmu apmērā.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšana satraukusi ne tikai lielvalstu sabiedrību, bet arī Latvijas iedzīvotājus, raisot bažas par interneta lietotāju totālu kontroli un sodīšanu.
Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās. Biedrība gan norāda, ka šis spriedums nav korekts.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš pauž gandarījumu, ka pēc diskusijas Saeimas komisijās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pieņēmis lēmumu pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA).
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām nevirzīs Latvijas parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA ratifikāciju Saeimā, trešdien žurnālistus informēja Ekonomikas ministrijā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien ar nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem diskutēja par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA) no cilvēktiesību un interneta vides regulējuma aspekta.
Kaislības ap Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA, kuras pēdējās nedēļas laikā uzaugušas Latvijā, pastarpināti ietekmējušas arī Latvijas autortiesību aizstāvju AKKA/LAA darbu – ziņa, ka laikrakstā Lubānas Ziņas publicētās līdzjūtības un apsveikumi netiks pievienoti izdevuma elektroniskajai versijai, lai nebūtu jāmaksā autoratlīdzība par tajos izmantotajām dzejas rindām, negaidīti izraisījusi ļoti asu reakciju sociālajos tīklos, ceturtdien vēsta laikraksts "Diena"