Tā dēvētās "radio klausīšanās nodevas" piemērošana un nesenais gadījums, kad kāds uzņēmums par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā tika sodīts ar 500 latu soda naudu, var tikt uzskatīts par apdraudējumu valsts drošībai.
Kā sarunā ar aģentūru LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), šāda sodīšana ir "negodīga, nepareiza, politiski šķība un pretvalstiska".
Ministrs norādīja, ka Latvija ir sākusi darbu pie nacionālās identitātes stiprināšanas. Lai sabiedrība būtu informēta par šo darbību, tai jābūt iespējai uzzināt jaunāko, bet šāda sodīšana ir kā negatīvs blakusefekts valdības iesāktajam darbam.
Pabriks uzskata, ka sodu politikas īstenošana pret cilvēkiem, kuri klausās Latvijas informatīvajā telpā pieejamo informāciju, ir nepareiza un neadekvāta. Likums ir tik pretrunīgs, ka tas liecinot par autoritatīvas valsts statusu.
Ar šāda veida pieeju tiekot atsvešināta sabiedrība no valsts un uzticamība valsts iestādēm vēl var samazināties.
"Mēs spiežam cilvēkus iet citā informācijas telpā," uzskata Pabriks. Kā piemēru viņš minēja Latgali, kur nesenajā vizītē uz ēkām pamanījis reklāmas ar Krievijas radiostaciju piedāvājumiem. Ja turpināsies šāda veida sodīšana par mūzikas vai raidījumu klausīšanos nacionālajās raidorganizācijās, Pabriks pieļauj, ka Latgalē dzīvojošie izvēlēsies klausīties kaimiņzemes mediju piedāvājumu.
Pabriks atzīst, ka šis jautājums gluži neesot viņa nozare, taču nevarot palikt vienaldzīgs, jo arī viņš strādā valdībā. Viņš aicināšot kolēģus ministrus, parlamentāriešus izteikt viedokli šajā jautājumā un meklēt risinājumus. Par šo problēmu tikšot runāts arī partijas "Vienotība" valdē.
LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sodiem par radio atskaņošanu darbavietā, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, paredzot, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu.
Kā aģentūru LETA informēja nacionālās apvienības pārstāve Ieva Līne, atbalstu šāda priekšlikuma tālākai virzībai apstiprinājušas arī citas koalīcijas partijas - "Vienotība" un Reformu partija.
Patlaban notiek plašas diskusijas par personu tiesībām atskaņot mūziku savās darbavietās, neatkarīgi no tā, vai mūzikas atskaņošana ietekmē uzņēmuma darbību, un šo likumdošanas nepilnību spilgti ilustrē nupat notikušais gadījums, kad 500 latu sods par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā tika piemērota SIA "Mājas svētība", kura ar mūzikas atskaņošanu peļņu negūst, skaidroja Līne.
No esošās publiskā izpildījuma definīcijas izriet, ka arī gadījumos, kad draugu kompānijā vai privātās darbinieku ballītēs tiek atskaņota mūzika, ir nepieciešams iegādāties licenci, norāda VL-TB/LNNK.
Autortiesību un blakustiesību izmantošanas jomā Latvijā joprojām netiek atsevišķi vērtēts, vai ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta darba pārraidīšana vai atskaņošana notiek komerciālā vai nekomerciālā nolūkā. Attiecīgi arī atlīdzība ir jāmaksā vienādi neatkarīgi no tā, vai persona tādējādi gūst kādu labumu vai nē.
Patlaban ir nepieciešamas licences gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Savukārt pēc VL-TB/LNNK piedāvāto grozījumu veikšanas licences būs nepieciešamas tikai raidorganizācijām, skaidroja Līne.
Izstrādājot priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, nacionālās apvienības pārstāvji konsultējušies ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kuras likumprojektu atbalsta.