Autoratlīdzību "asinssuņu" visatļautība ir jāierobežo, lai apturētu biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) "naudas kāres" pieaugumu.
Pretējā gadījumā Latvijā situācija var nonākt līdz pilnīgam absurdam, uzskata Saeimas neatkarīgie deputāti, kuri apvienojušies biedrībā "Brīvie demokrāti".
Latvijā ar steigu jāierobežo autoratlīdzības iekasētāju visatļautība, kuri šobrīd sliecas pārkāpt visas saprāta robežas attiecībā uz samērīgu autoratlīdzības iekasēšanas politiku, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Ginta Šveicere.
"Mums ir stingri jāpauž sava nostāja un jāpanāk vides sakārtošana - citādi, nemainot attieksmi pret AKKA/LAA, tās naudas kāre tikai pieaugs un tas viss var beigties ar to, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par pilnīgi visu, ko šī organizācija uzskatīs par nepieciešamu, tostarp arī par to, ka pie sevis dungojam kādu dziesmiņu Dziesmu svētkos, kafejnīcā vai klausāmies mūziku kopā ar saviem draugiem," uzskata Saeima deputāts un "Brīvo demokrātu" valdes loceklis Jānis Upenieks.
"Pirmkārt, stingri jānosaka robežas - kas ir mūzikas izmantošana biznesa vajadzībām un kas nē. Šobrīd šajā ziņā ir pilnīga visatļautība no autoratlīdzības aizstāvju puses, kas ir bīstams un ar steigu izskaužams precedents," pārliecināts Upenieks.
Situācija ar veikalu, kas spiests samaksāt 500 latu soda naudu, var būt tikai ziediņi absurdam, kas mūs sagaida, ja netiks noteiktas robežas. AKKA/LAA šobrīd būtībā pilda valstisku funkciju - iekasē savu nodokli. Vai nu šī funkcija ir jāpakļauj stingrai valsts kontrolei, nosakot, kas, kur un par ko drīkst prasīt autoratlīdzību, vai arī jāveicina konkurence, lai neveidojas neizprotams monopolstāvoklis, caur kuru AKKA/LAA pēc saviem ieskatiem var noteikt atlīdzības apjomu, klāsta "Brīvie demokrāti".
"Nav šaubu, ka autoriem jāsaņem atlīdzība par savu darbu, tomēr tam visam jānotiek saprāta robežās. Esošā politika ilgtermiņā atspēlēsies pašiem autoriem un veicinās nevis sabiedrības izpratni un vēlmi sadarboties, bet gan, gluži pretēji, - noliegumu un vēlmi par katru cenu pretoties," uzsver Upenieks. Viņš ir neizpratnē, kā Eiropas Savienības (ES) valstī ir izveidojies legāls monopolstāvoklis nozarē, kurā pēc būtības nedrīkst būt ekskluzīvu tiesību vienai organizācijai.
"Tā nav tikai Latvijas problēma - tā ir problēma visā Eiropā, un, ja mēs nesāksim aktīvi rīkoties un ierobežot autoratlīdzību asinssuņu darbību, tas viss var beigties ar skandāliem un tiesvedībām," akcentē Upenieks.
Kā piemēru var minēt skandālus, kas izcēlušies citur Eiropā, kur autoratlīdzību aizstāvji, piemēram, panākuši, ka licence jāmaksā arī kravas auto vadītājiem par mūzikas klausīšanos autokabīnē, kura it kā ir darba vieta, vai arī pieprasot interneta pakalpojumu sniedzējiem maksāt noteiktu procentu no ienākumiem, pamatojot to ar iespējamo pirātisko saturu, kuru interneta lietotājs, iespējams, var lejupielādēt internetā.
Arī Latvijā jau šobrīd ir pilnīgi absurda situācija attiecībā uz AKKA/LAA nosacījumiem, kas nosaka, ka ir jāmaksā par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota arī par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos, pauž deputāti.