Daļa taksistu ir kategoriski pret radio nodevu

Autortiesību aizstāvju prasība maksāt licenci par radio vai mūzikas atskaņošanu autobusos un taksometros sākotnēji radīja lielu sašutumu pasažieru pārvadātājos. Pašlaik lielākā daļa jau ir samierinājušies un ir gatavi maksāt par licences iegādi, tomēr daži joprojām kategoriski atsakās to darīt, pat soloties demonstratīvi izraut radio no mašīnu paneļa.

«Pirmā reakcija uz mūsu paziņojumu bija asa, taču, kad pārrunājām situāciju, vairākums taksistu piekrita, ka mūsu prasības ir pamatotas. Jāatgādina, ka arī citviet par šādu pakalpojumu ir jāmaksā, turklāt ne tikai vienai vai divām autortiesību organizācijām, bet trijām (piemēram, Igaunijā),» norāda Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāvis Mārtiņš Vītiņš, piebilstot, ka LaIPA jau ir izsniegusi licences apmēram 300 taksometriem – arī reģionos. Viņš uzsver, ka no firmām neprasa astronomiskas summas: par pirmo mašīnu firmai gadā jāsamaksā 9 lati, bet par pārējām 1,80 lati par katru. Jāmaksā arī par otru licenci Latvijas autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/Latvijas autoru apvienībai (AKKA/LAA).

To skaitā, kas iegādājušies licenci, ir arī Smile taxi. «Civilizētā pasaulē tā nenotiek: visu laiku nebija vajadzīga šāda licence, bet te pēkšņi vienā dienā – vajag! Taču, no otras puses, ir skaidrs, ka cīnīties ar šīm organizācijām ir bezjēdzīgi, tāpēc labāk samaksājām, ko prasa. Citādi nākas visu laiku baidīties: kas atkal nu būs – atvērs durvis policija, dzirdēs, ka skan mūzika, un uzliks sodu,» neizpratni pauž Smile taxi pārstāvis Aleksejs Ignatjevs. Lady taxi valdes loceklis Normunds Nurks atzīst, ka licenci iegādāšoties, jo summa neesot tik liela un negriboties liegt klientiem prieku, braucot klausīties mūziku. Ir arī tādi kā, piemēram, Alviksa, kas vēl domā, ko darīt. Nordeka arī nav izlēmusi, taču vairāk sliecas, ka neko nemaksās un no mūzikas salonos atteiksies.

Rīgas taksometru parkam gan ir skaidrs: naudu šim nolūkam netērēs. «Pateicām aģentūrai, ka neko nepirksim. Instruējām savus autovadītājus – lai neatskaņo radio. Varbūt tā arī ir labi – lai salonos ir klusums, jo ne visiem bija pa prātam šofera muzikālā gaume un decibeli,» teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks. Daudz striktāk savu viedokli pauž Baltic taxi kreatīvais direktors Juris Erts: «Pašlaik mūsu atbilde ir nē, jo tā ir nelikumīga prasība. Radio jau samaksā aģentūrām par licenci, un mēs klausāmies mūziku ne jau pa tiešo, bet pārraidītu. Tad jau mājās, ja mums atnāk viesi, arī jāmaksā? Turklāt – kur ir normatīvā bāze, kas nosaka šādu prasību? Par kafejnīcām un citām publiskām vietām ir, bet par taksometriem nav. Lai man aģentūras pierāda savas nostājas pamatotību, tad arī lemšu, maksāt vai ne.»

Reģionos taksisti tikai kasa pakausi: aģentūra neko vēl neesot prasījusi. Firmā Taksometrs Liepāja vēl piebilda, ka nekādu problēmu neesot – mūziku neklausoties, pat ja klienti to prasot. Ventspilī Fortūna 2 priekšnieks Agris Grundmanis gan bija daudz apņēmīgāks: «Ja kāds nāks un prasīs izslēgt radio, demonstratīvi izrausim radio no paneļa. Dzīvosim kā mucā!»

Latvijā

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais