Pirātu biedrība jūnijā rīkos protesta akciju pret ACTA un autortiesību kārtību Latvijā

Pirātu biedrība 9.jūnijā plkst.13 Vērmanes dārzā pie strūklakas rīkos protesta akciju pret ACTA un pastāvošo autortiesību kārtību Latvijā, aģentūru LETA informēja Pirātu biedrības pārstāvji.

Akcijas mērķis ir dažas dienas pirms balsojuma Eiroparlamentā atgādināt politiķiem par Latvijas interneta iedzīvotāju nostāju. Identiskas akcijas tajā pašā dienā notiks arī citās Eiropas pilsētās.

Ar runām uzstāsies un uz publikas jautājumiem atbildēs autortiesību reformas aktīvisti, interneta kultūras pārstāvji un neatkarīgie mākslinieki.

Jūnija vidū Eiroparlamentā ir paredzēts balsojums par starptautiskā nolīguma ACTA ratifikāciju. Šis nolīgums paredz jau pašlaik pārāk bargā autortiesību likuma nostiprināšanu un draud padarīt autortiesību reformu neiespējamu.

Šī gada sākumā dibinātā Pirātu biedrība cīnās par autortiesību likuma reformu, atvērtu valsts pārvaldi un runas brīvības un personas privātuma garantēšanu pilnīgi visiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) vērsusies Eiropas Kopienu tiesā, lūdzot noteikt, vai daudz peltais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement", ACTA) nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un neierobežo Eiropas pilsoņus.

Vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu ir izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai.

Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā.

"Tiesas viedoklis ir būtisks, lai atbildētu plaša mēroga bažām, ko pauduši cilvēki visā Eiropā par to, vai ACTA kaut kādā veidā kaitē mūsu pamattiesībām," teikts EK pārstāvja Džona Klensija paziņojumā.

Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.

Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.

Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

EK ir lūgusi Eiropas Parlamentu nogaidīt, līdz Eiropas Kopienu tiesas lēmumam, pirms balsot par ACTA.

Komisija ir lūgusi tiesu izvērtēt, vai ACTA savā pašreizējā formā ir savienojama ar ES līgumiem un sevišķi Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Latvijā

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais