Pētnieki atzinīgi vērtē jauno valdības stratēģiju izglītības jomā, vienlaikus aicinot to papildināt ar vairākiem pasākumiem, piemēram, nesekmīgo un no izglītības izkritušo skolēnu integrēšanu izglītības sistēmā, kritiski izvērtējot esošo korekcijas klašu sistēmu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis par savas darbības mērķi ir izvirzījis Latvijā nodrošināt vismaz vienu augstvērtīgu augstskolu, kas būtu spoža līdere un paraugs citām augstākās izglītības iestādēm.
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK), Rīgas dome un biedrība "Jauniešu Konsultācijas" šī gada rudenī veica apjomīgu aptauju 700 studentu un absolventu vidū, kuri pārstāvēja 55 augstākās mācību iestādes, par studiju darbu sasaisti ar darba tirgus vajadzībām.
Latvijas izglītības sistēma sagatavo kalpus un nemotivē radīt pašiem darbavietas, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina ekonomists Uldis Osis.
Jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ceturtdien, tiekoties ar Latvijas Universitātes studentu pašpārvaldes pārstāvjiem, aicinājis jauniešus piedāvāt savu redzējumu par iecerēto finansēšanas modeli augstākajā izglītībā, aģentūru BNS informēja Zatlera Reformu partijas pārstāve Daiga Holma.
Latvijas kultūras un mākslas augstskolu studenti atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām kategoriski iebilst pret jaunās valdības izglītības ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli un uzskata, ka šis modelis "pilnībā iznīcinās bezmaksas augstāko izglītību Latvijā".
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki sadarbībā ar 70 partneru institūcijām no 31 Eiropas valsts izstrādājuši Eiropas līmeņa studentu «darba fabriku» (Student European Job Factory) – virtuālu platformu, kurā studenti no visas Eiropas tiek atbalstīti darba meklējumos.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atsaukusi informāciju par Nacionālo drošības padomi (NDP) kā skolās sākto pārbaužu ierosinātāju, taču norāda, ka situācija joprojām ir neskaidra, aģentūrai BNS pavēstīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 21.septembrī, iepazinās ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta darba aktualitātēm un sprieda par iespējām celt izglītības procesa kvalitāti.
Šodien, 30.augustā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie jaunie rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti.
Tiesībsargs izveidojis konsultatīvo padomi izglītības pieejamības izvērtēšanai, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar Satversmē valsts garantēto izglītības pieejamību.
Latvija ir kļuvusi par pagaidu mītnes valsti daudziem ārvalstu studentiem, kas, pateicoties dažāda veida reklāmai un dažādiem projektiem un stipendijām, studē Latvijā. Ar katru gadu ārvalstu studentu skaits aizvien palielinās.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka budžeta vietas augstākās izglītības iestādēs ir jāsaglabā, pretējā gadījumā daļa jauniešu dotos studēt, piemēram, uz Skandināvijas valstīm, kur augstākā izglītība ir bez maksas.
Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem neatbalsta Valsts prezidenta Stratēģiskās Analīzes komisijas ierosinājumu likvidēt budžeta vietas augstskolās.
Šogad visā Latvijā bakalaura un maģistra grāda diplomus sociālajās zinātnēs saņēma vairāk nekā 700 studentu. Jaunie komunikācijas, politikas, socioloģijas, informācijas un bibliotēku zinātnes un citu nozaru speciālisti tagad ar diplomu kabatā mēģinās iekarot savu vietu darba tirgū.
Divas lielākās augstskolas – Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – parakstījušas sadarbības līgumu. Tas paredz rīkot ne tikai kopīgus pasākumus, bet paver jaunas iespējas studentiem – apmeklēt otras augstskolas kursus, kā arī iesaistīties zinātnes un tehnoloģiju parka Pārdaugavā izveidē.
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšlikumi par atteikšanos no valsts budžeta studiju vietām no 2013.gada liktu studentiem uzņemties kredītsaistības līdz 84 tūkstošiem latu, un tas veicinātu jauniešu izvēli par labu bezmaksas augstākajai izglītībai netālajās ārzemēs.
„Latvijai ir jātiecas uz bezmaksas izglītību,” šādu nostāju uz Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšlikumiem ieviest studentu kreditēšanas sistēmu paudis Latvijas studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks.