Ar katru gadu palielinās to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas neturpina mācības un 2010.gadā jau 36,9% absolventu mācības neturpināja, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā "Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā" apkopotie dati.
Prezentējot ziņojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdei IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņeviča norādīja, ka IZM nav zināms, cik daudzi Latvijas jaunieši studē ārvalstīs. Viņa pieļāva, ka daļa absolventu uzreiz pēc vidusskolas aizbrauc uz ārvalstīm strādāt.
4,2% no 2010.gada absolventiem izvēlējušies iegūt arodu profesionālās izglītības iestādēs, bet 58,9% studē augstskolās un koledžās.
Statistikas dati rāda, ka 2006.gadā studēt augstskolās un koledžās izvēlējās 73,1% vidusskolu absolventu, 3,2% - profesionālās izglītības iestādes, un 23,7% neturpināja izglītoties.
Apkopotie dati liecina, ka situācija pasliktinājās, sākoties ekonomiskajai krīzei. 2009.gadā mācības neturpināt vai studēt ārzemēs izvēlējās 31,3%, mācīties profesionālajās skolās - 2,3%, bet studēt augstskolas un koledžās - 66,4%.
Turklāt 9% vidusskolēnu dažādu iemeslu dēļ pārtrauc mācības un aiziet no vidusskolas.
Vidusskolas dienas skolās absolvē 99,3% skolēnu, savukārt vakarskolas 2010./2011.mācību gadā pabeidza 92,6% skolēnu.
Lai uzlabotu situāciju un iespējami vairāk skolēnu nepamestu vidusskolu un pareizi izvēlētos savu turpmāko dzīves ceļu, IZM rosinās, ka tā uzraudzīs un veicinās karjeras izglītības sistēmas attīstību, kas palīdzētu jauniešiem labāk apzināties savas spējas, dotības, intereses un darba tirgus pieprasījumu, lai viņi varētu mērķtiecīgāk izvēlēties atbilstošu tālākās izglītības ceļu, īpaši pēc pamatizglītības ieguves.
IZM informatīvo ziņojumu "Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā" ir iesniegusi valdībā, taču tas vēl nav izskatīts.