Arno Jundze

Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.

"Grāmatu ir daudz, bet gaumes dažādas, tāpēc es jums nevaru pavēlēt - pērciet to vai citu grāmatu. Bet es varu jums ieteikt, kā grāmatu izvēlēties," reklāmā no TV ekrāniem stāsta rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, piesakot TV24 raidījuma "Grāmatu kods" jaunās sezonas sākumu 5.augustā pulksten 16:30. Raidījuma vadītājs aicina ik nedēļu skatīties "Grāmatu kodu" - labāko ceļvedi grāmatu pasaulē.

Vakcinācijas avīze pie lasītājiem nonāks nedaudz vēlāk nekā sākotnēji plānots. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi šī ziņa, visticamāk, neapbēdinās, jo viņš šo laikrakstu nealkst ieraudzīt savā pastkastītē.

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.

Finanšu ministrijas iecere ar nākamo gadu samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas daļai strādājošo ļautu uz rokas saņemt no pāris līdz pāris desmitiem eiro uz rokas vairāk, neattiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem, kas, pēc FM aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 39 tūkstoši. Tieši otrādi autoratlīdzību saņēmēju atalgojumu ir plānots padarīt daudz pieticīgāku.

Ja likvidēs autortiesību nodokļu režīmu, no nākamā gada tiks iznīcināta latviešu literatūra, tādu viedokli pauda Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs un rakstnieks Arno Jundze sociālajā vietnē "Facebook" brīdina par krāpniekiem un iesaka pārbaudīt kartes, kuras ikdienā nelieto.

Gada nogale tāda vētraina – vējš gāž kokus un Ziemassvētku egles. Kāds grib gāzt Rīgas domi, vēl kāds Amerikas prezidentu Trampu.

Šogad pēcsvētku nedēļas lielās kaislības virmo ap aicinājumiem atlaist Saeimu. Precizēsim, runa nav par Saeimas atlaišanu, bet gan par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, tas ir, parakstu vākšanu, lai pēc tam, ja izdosies savākt 154 865 parakstus, varētu rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu. Tā ir ļoti gara, demokrātiska mūsu valsts likumdošanā paredzēta procedūra, tāpēc te nav ko daudz komentēt. Visi, kas grib izmantot šo iespēju, drīkst to darīt.

Šonedēļ piedzīvojam izšķirīgu brīdi valsts attiecībās ar indivīdiem. Šī, tēlaini runājot, ir «kurš kuru» situācija. Tās konkrētās aprises iezīmē konflikts mediķi pret politiķiem, tomēr runa nav par vienu nozari vai profesiju. Stāsts ir par mums. Mediķu gadījumā populisti, izdabājot protestētājiem, pieņēma likumu, kurā tika solīts algu pielikums. Dzīvē pielikums izrādījās uz pusi mazāks nekā likumā paredzētais. Var te runāt visādi, bet tālāk ir tikai divi ceļi.

Pasaule griežas ap piecpadsmit gadus veco Grētu. Daļa viņu pamatoti dievina, citi pamatoti apsmej. Labi, ka, viedokļus šķiļot, vēl cits citu ar nav apslaktējuši. Ja tomēr norobežojamies no zviedru pusaudzēm, korumpētām zaļo partijām vai kaismīgiem zero waste faniem, tad nākas secināt, ka grimstam paši savos mēslos.

Rakstot valsts svētku komentārus, allaž ir nedaudz pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, šī nav reize, kad piestāvētu izplūst nīgrās pārdomās. No otras puses, esmu dzīvojis pietiekami ilgi, lai atcerētos klaji melīgos tekstus, kurus bija spiesti rakstīt žurnālisti padomju laikā. Esmu arī lasījis pietiekami daudz, lai zinātu, ka šī slavinošo rakstu tradīcija nav komunistu izgudrota. Siekalainas lišķības par vadoni Ulmani katrs, kas māk apmeklēt Latvijas Nacionālo bibliotēku, var atrast pēcapvērsuma laiku presē. Ziedu vārti un slavas raksti ir latviešu dabā bijuši arī senāk. Par trumuļu un citu mājturības priekšmetu iejūsminātu šķindināšanu savos humorpilnajos pantos zobojās jau vecais, labais Blaumanītis. Šīs atmiņas disciplinē un ved pie veselā saprāta.

Kurš kaut ko nesaprot? Ministrs Kārlis Šadurskis vai Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija? Literatūras stundu skaits palielinās vai samazinās? Un kādas peles danco pa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galdiem? Tādi jautājumi vēl joprojām radās pēc ministra kunga ceturtdienas uzstāšanās LNT kanālā un tās atreferējumiem masu medijos. Šo rindu autors kā izredzēto ekspertu klanam nepiederoša persona arī labprāt gribētu dzirdēt atbildes uz šādiem tādiem jautājumiem par latviešu literatūras un valodas mācīšanu, bet lai nu ko nevar just un manīt, tad kompetento IZM ekspertu vēlmi tērgāt ar visādiem tur nejēgām rakstniekiem, kuri paši nekad nesaprot, ko uzrakstījuši. Starp citu, kur eksperti vispār publiski ir runājuši? Kopā ar Zaratustru vai atsevišķi pa vienam?

Oktobra pēdējās dienas klusi un nemanāmi ieslīdējušas novembrī. Ar ko tās paliks vēsturē? Visticamāk – ar neko.

Jaunās valdības veidošana katru dienu nāk kā seriāls – skaties kārtējo sēriju, labi zinot, ar ko tā beigsies. Varētu pārslēgties, bet neko citu televizors nerāda. Pilnai laimei trūkst vien no rīta izlasāma izklāsta avīzēs, kurš ar kuru un cik netiklā formā izdarīsies šodienas sērijā. Varbūt vajadzētu sākt tādus drukāt?

Rakstnieks, kultūras žurnālists Arno Jundze facebook ziņo par kārtējo krāpšanas veidu jeb "bagātais onkulis" ir atgriezies, piedāvajot pārskaitīt pasakainas summas.

Tautas paruna māca, ka sauciens «ķeriet zagli» esot domāts, lai novērstu uzmanību no galvenā zādzības vaininieka. Tas mums nudien nav nekāds jaunums, to mēs zinām jau sen, bet tieši tāpēc jautājums – kāpēc kāds tik cītīgi kliedz – šoruden ir pat interesantāks nekā citas reizes. Jo bļauj tā, kā sen nav brēkts.

Nupat iznācis rakstnieka Arno Jundzes jaunais romāns Bergs&relikviju mednieki. Maijā apritēs gads, kopš viņš vada Latvijas Rakstnieku savienību. Un pagājušais, Raiņa un Aspazijas jubilejas gads, devis iespēju veidot filmu un laikmetīgās mākslas izstādi. Par to arī runājām.

«Šis gads – no pagājušās dzimšanas dienas līdz šai – man bijis tik ārprātīgi darbīgs, ka, sākot skatīties, kas ir izdarīts, apzinos, ka ar to varētu pietikt pieciem gadiem. Tāpēc beidzot jūtos nopelnījis maķenīt atpūsties,» saka Neatkarīgās kultūras žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. Viņu šodien sirsnīgi sveicam 50. dzimšanas dienā!

Nupat apgādā Zvaigzne ABC iznācis Arno Jundzes romāns Kristofers un Ēnu ordenis. Viņš uzsver, ka tā ir grāmata latviešiem, latviešu bērniem, kas piedāvā piedzīvojumus paplašinātā realitātē. Kaut Arno žēlojas, ka viņu paralēlajās dimensijās, kurās diennaktī ir četrdesmit astoņas stundas, nelaiž, tomēr pagūst izdarīt vēl daudz ko citu, par ko ir vērts runāt.