Arno Jundze

«Šis gads – no pagājušās dzimšanas dienas līdz šai – man bijis tik ārprātīgi darbīgs, ka, sākot skatīties, kas ir izdarīts, apzinos, ka ar to varētu pietikt pieciem gadiem. Tāpēc beidzot jūtos nopelnījis maķenīt atpūsties,» saka Neatkarīgās kultūras žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. Viņu šodien sirsnīgi sveicam 50. dzimšanas dienā!

Nupat apgādā Zvaigzne ABC iznācis Arno Jundzes romāns Kristofers un Ēnu ordenis. Viņš uzsver, ka tā ir grāmata latviešiem, latviešu bērniem, kas piedāvā piedzīvojumus paplašinātā realitātē. Kaut Arno žēlojas, ka viņu paralēlajās dimensijās, kurās diennaktī ir četrdesmit astoņas stundas, nelaiž, tomēr pagūst izdarīt vēl daudz ko citu, par ko ir vērts runāt.

"Grāmatu lasīšana, gluži tāpat kā vīna malkošana, ir viena no dzīves baudām, tas ir rituāls," uzskata Neatkarīgās kultūras ziņu redaktors, rakstnieks un viens no televīzijas raidījuma Lielā lasīšana vadītājiem Arno Jundze. Sarunā ar Māju viņš atskatās uz vēl pavisam neseniem nācijas grāmatas meklējumiem un savu gara darbu radīšanas impulsiem.

Ja salīdzina situāciju, kāda bija, publicējot sestdienas komentārus apmēram pirms gada vai pusotra, ir prieks, ka mainījusies jūsu reakcija uz tiem. Daudz vairāk zvanu, daudz vairāk sarunu uz ielas, arī komentāros portālā aizvien mazāk manifestējas kompleksu mākti idioti, bet cilvēki, kas izsaka savus spriedumus.

Pagājušo ceturtdien man piezvanīja kāds kungs, lai gari un plaši kliegtu klausulē par to, cik riebīgus komentārus es rakstot, ka latvieši neesot vis nekādi lētie zēni, kas no muļķu mājām nākuši vai ar pliku roku ņemami. Viņa jaunībā pie Ulmaņa, redz, gājis vēl grūtāk, bet tad gan neviens neesot čīkstējis.