Latvija acīmredzot nav valsts veciem cilvēkiem, sākot jau ar “Vivi” vilcienu peroniem un beidzot ar pensiju sistēmu, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” savu viedokli par sabiedrības novecošanos un attieksmi pret cilvēkiem cienījamā vecumā izteica rakstnieks, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Ar “Vivi” peroniem tā ir vienkārši ņirgāšanās par cilvēkiem jau cik gadu - vispirms mēs taisījāmies iepirkt vilcienus, cik gadus mēs būvējam peronus (līnijā uz Ogri kaut kur viens ir no koka). Tas ir labs jautājums: ko viņi tur dara, sacīja A. Jundze.
Viņš salīdzināja ar Itāliju, kur arī var redzēt, ka ir bijuši zemie peroni, bet augstie uzbūvēti tiem pa virsu. Pēc A. Jundzes domām, tur neko daudz nevajag - tikai betona klučus, kam apakšā sagāž šķembas, grunti, noblietēt un tad noasfaltēt. Tikai mums nezin kāpēc tā ir problēma jau daudzus gadus.
Un tad tie skati, kā cilvēki kāpj iekšā un lec ārā! “Nu tas ir vienkārši šaušalīgi,” sacīja rakstnieks, kurš vairākiem cilvēkiem esot palīdzējis tikt iekšā vilcienā, un tur obligāti nav jābūt vecam cilvēkam - pietiek būt jaunai mammai ar bērnu ratiņiem.
“Nu beidziet! Kas tas ir? Tas ir 21. gadsimts? Tā ir Rietumu civilizācija? Kas tas ir?” vaicāja A. Jundze, piebilstot, ka tas jau nav viens, tādu lietu ir stipri daudz.
Un vēl A. Jundze sacīja, ja viņš tagad uzrakstītu CV un aizsūtītu uz kādām 20 vietām, viņš nedomā, ka viņu kāds pieņemtu darbā. “Tas ir objektīvi,” teica rakstnieks.