Sārts skaidro naratīvus par Krievijas drīzu uzbrukumu Baltijai

Cik reāls ir Krievijas militārs iebrukums Baltijas valstīs? Kad Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm? Šādi un līdzīgi virsraksti ik pa laikam "rotā" mediju virsrakstus.

Ļaudis ievērojuši, ka pēdējā laikā soctīklus pārpludinājuši dažādi ieraksti par pavisam drīzu iebrukumu. Dažviet pat lasāmi konkrēti datumi, piemēram, 23. aprīlis.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas speciālie dienesti ikgadējos darbības pārskatos brīdina par Krievijas agresīvajiem plāniem Baltijā.

Eļļu ugunji vēl pielej pēdējo dienu incidenti ar droniem.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro šos ļoti uzkrītošos un biežos naratīvus par Krievijas drīzu uzbrukumu Baltijai

"Jau kādu laiku šajā un citās platformās ir ieviesies naratīvs - Krievija tūlīt uzbruks Baltijas valstīm. Sākums šim naratīvam ir pirms vairākām nedēļām ar mēģinājumu reanimēt fikciju par neatkarīgas Narvas kustību. Manuprāt, Krievija mēģina novērst uzmanību no neveiksmēm frontē, kur Ukrainas inovācijas dronu izmantošanā un taktikā strauji palielinājusi krievu dzīvā spēka zaudējumus frontē. Pēc neilgas Narvas stāsta kultivēšanas no Krievijas puses to pārķēra ar Ukrainas saistīti konti. Šie konti ik pa brīdim izplata vēstījumu - Baltija nākamā.

Manuprāt, viņu mērķis ir tādējādi enerģizēt REiropas atbalstu Ukrainai. Redzot, ka naratīvs veiksmīgi izplatās, pieslēdzās Krievijas slēptie konti. Pievērsiet uzmanību, ka šiem apgalvojumiem nav faktu bāzes, tie balstās vājos vispārējos apgalvojumos. Faktiskā situācija frontē, kur Krievija zaudē daudz spēku, nedod iespēju atvērt otru fronti. Protams, hibrīduzbrukumi var intensificēties, bet tas nenozīmē militāru uzbrukumu. Vienlaicīgi situācija pasaulē kļūst nestabilāka un strauji mainās. Tas nozīmē, ka Krievija iespēju variantus ticami var ekstrapolēt uz aptuveni vienu gadu. Šis laiks ir jāizmanto nevis tādēļ, lai šausminātos par Krievijas ļaunajiem nodomiem, bet maksimāli ātri veidojot savas kaujas spējas."