Visticamāk, šogad Latvijas uzņēmumi varētu palielināt algu apjomus par aptuveni 4%, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja personāla vadības konsultāciju kompānijas "HayGroup" atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode.
Ņemot vērā, ka gada vidējās inflācijas rādītājs šogad varētu būt ap 2,5%, reālā alga 2012.gadā kopumā varētu palielināties straujāk nekā pērn - par 1,5% līdz 2%, prognozē "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Pie materiālās stimulēšanas valsts pārvaldē būs jāatgriežas, taču tam jānotiek pakāpeniski un piemērojot vienotus kritērijus, otrdien žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Saeima ceturtdien, 15.decembrī, nolēma nākamgad Saeimas deputātu, ministru, parlamentāro sekretāru un citu amatpersonu atalgojumu saglabāt iepriekšējā līmenī.
Šā gada otrajā ceturksnī valsts kapitālsabiedrībās mēneša vidējā darba samaksa bija par 11% lielāka, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2010.gadā, sacīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā jaunākajā informatīvajā ziņojumā par atalgojuma izmaiņām publiskajā un privātajā sektorā.
Pirmssvētku dienā, 17. novembrī, pie Laimas pulksteņa laikā no plkst. 12:00 – 13:00 Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ikvienam pilsētas iedzīvotājam dalīs baltas aploksnes.
Aptuveni trešdaļa informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu Latvijā pēc nodokļu nomaksas saņem algu no 1500 latiem mēnesī, secināts personāla atlases kompānijas "IG Konsultācijas" veiktajā aptaujā.
Satiksmes ministrija (SM) publiskojusi tās darbinieku atalgojumu 2011.gada septembrī, un atalgojumu pēc nodokļiem virs 1000 latu saņēmuši 15 darbinieki, liecina informācija SM mājaslapā.
Latvija šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, var lepoties ar nepilnu pusprocenta reālās neto darba samaksas pieaugumu (atrēķinot inflāciju), Igaunijā tā samazinājusies aptuveni par vienu procentu, savukārt Lietuvā par 2,3%, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Nākamgad neviens no aptaujātajiem uzņēmumiem (149) neplāno samazināt darbinieku algas, tieši pretēji 56% iecerējuši darba samaksu palielināt, liecina starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group veiktais pētījums.
Latvijā vislabāk atalgoti ir projektu vadītāji un juristi, zemākās algas ir mazumtirdzniecībā strādājošajiem, liecina starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas "Hay Group" veiktais pētījums par darbinieku atalgojumu Latvijā.
Darba samaksa, turpinot iepriekšējā gada tendenci, ir pieaugusi arī šā gada sākumā. Šī gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 452 lati, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, tā pieauga par 20 latiem jeb 4,6%.
Valdība šodien valsts sekretāru sanāksmē skatīs jaunu koncepciju par minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, kas nākotnē ļautu šo pozīciju daudz adekvātāk gan paaugstināt, gan samazināt atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.
Algu apcirpšana 2010. gadā nav gājusi secen arī valsts augstākajām amatpersonām, kuras ar dažiem izņēmumiem vistiešākā mērā izjuta ienākumu kritumu. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās deklarācijas liecina, ka lielākā daļa amatpersonu ir centušās veidot uzkrājumus nebaltām dienām.
Latvijas vislabāk atalgotais valsts iestāžu darbinieks – Latvijas Bankas valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags aizvadītajā gadā līdztekus gandrīz 111 tūkstošu latu atalgojumam Latvijas Bankā saņēmis arī vairāk nekā 45 tūkstošu latu lielu pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), vēsta portāls "pietiek.com".
Valdība otrdien uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām sašaurināt vienotās atlīdzības sistēmas mēnešalgu diapozonu. Ziņojumā teikts, ka, pamatojoties uz Saprašanās memorandu ar Eiropas Savienību, FM izskatīja iespēju sašaurināt valsts tiešās pārvaldes iestāžu mēnešalgu skalā esošos mēnešalgu diapazonus, proti, starpību starp minimālo un maksimālo mēnešalgu katrai mēnešalgu grupai. Uzdevums ir daļēji izpildīts, jo no šā gada 1.janvāra tika paaugstināta minimālā mēneša darba alga no 180 latiem līdz 200 latiem.
Kultūras ministrija (KM), iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida.