Pēc valdības atkāpšanās no solījuma palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām sociālie partneri nosodījuši šādu rīcību, un visasāk reaģējusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Tā piedraud uzsākt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, kā arī izvirzīt vairākas finansiāli daudz ietilpīgākas prasības, arī minimālās algas palielināšanu līdz pusei no vidējās algas valstī. Tātad – 240 latiem. Arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers paziņojis, ka atsauc parakstu no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pēdējās sēdes protokola, kurā fiksēta vienošanās nepaaugstināt minimālo algu. «Nauda bankām un būvniecībai viņiem atrodas, cilvēku iztikas minimumam – ne!» sašutis ir P. Krīgers. Arodbiedrības drīzumā nākšot klajā ar jaunu priekšlikumu paketi. Ja valdība un Saeima to nevēlēsies akceptēt, sāksies parakstu vākšana par parlamenta atlaišanu: «Saeimai ir jāpasaka premjeram: Valdi, tu esi kļūdījies. Mēs esam no bedres izkāpuši ārā, un cilvēkiem vajag naudu. Ja Saeima to nespēj pateikt, tātad tā strādā slikti un mēs to atlaižam.»
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar valdības rīcību ir nemierā. Ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda: «Valdības lēmums nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā.» Tomēr arodbiedrības, pēc LDDK domām, reaģējušas pārspīlēti. Eksperts Pēteris Leiškalns spriež: «Mēs nevaram prasīt Saeimas atlaišanu par dokumentu, ko Saeima nav redzējusi.» Turklāt sarunu iespējas ar valdību par nākamā gada valsts budžetu vēl neesot izsmeltas. «Krīgers šobrīd šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem,» saka P. Leiškalns un atgādina vēl vienu latviešu teicienu – par vilku aitās. Regulāra Saeimas biedēšana ar atlaišanu beigsies ar to, ka neviens politiķis šādu iespēju vairs neuzskatīs par reālu un biedētājus vispār neņems galvā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska (RP) teiktais liek secināt, ka valdošā koalīcija uz P. Krīgera ultimātiem nereaģēs un rīkosies, kā pati uzskatīs par nepieciešamu, arī bez sociālo partneru piekrišanas: «Ja valdība rīkotos draudu iespaidā, šādi draudi parādītos arvien biežāk. Fiskālā telpa neļauj samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli un vienlaikus palielināt neapliekamo minimumu.» Finanšu ministrs Andris Vilks paziņojis – naudas šim nolūkam nav.
Tikmēr sociālie partneri uzskata – nauda ir, tikai tā tiek tērēta nepareiziem mērķiem. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis kā piemēru min iemaksas pensiju otrajā līmenī. Cilvēkiem no tā nav nekāda labuma – vienīgi bankām. Citur Eiropā attieksme pret šiem pensiju fondiem jau tiek pārskatīta, un tas pats jādara arī Latvijai. Taču valdība pašlaik paniski baidās palielināt cilvēku ienākumus, jo tas veicinātu inflāciju un tātad arī iespēju, ka Latvija neizpildīs eirozonas kritērijus.
Pašvaldībām ar valdību ir domstarpības arī jautājumā par iekasēto nodokļu sadali – iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcija būtu palielināma par labu pašvaldībām vismaz par četriem procentiem, lai prognozētais iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniegtu cilvēkus, nevis tikai Valsts kasi. Valdības neatsaucība šajā jautājumā M. Pūķim radot bažas, ka valdošā koalīcija jau nodarbojas ar taktiskiem manevriem pirms gaidāmajām vēlēšanām. Šobrīd Vienotībai un Reformu partijai laukos atbalstītāju skaits ir minimāls. Tagad pašvaldības mērdējot badā un vainojot pie sliktās dzīves laukos citas partijas, abas vēlēšanās varētu pieteikties par lauku ļaužu glābējiem.
Neraugoties uz sliktajām attiecībām ar valdību, arodbiedrību draudus par Saeimas atlaišanu Pašvaldību savienība neatbalsta. M. Pūķis paskaidro: «Mums nav plāna destabilizēt situāciju valstī.