Latvija šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, var lepoties ar nepilnu pusprocenta reālās neto darba samaksas pieaugumu (atrēķinot inflāciju), Igaunijā tā samazinājusies aptuveni par vienu procentu, savukārt Lietuvā par 2,3%, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Salīdzinot neto darba samaksas izmaiņas ar iespējamo ieguvumu, potenciālais iedzīvotāju pirktspējas pieaugums var būt mērāms tikai dažās procenta desmitdaļās – daudziem, protams, tas liks tikai rūgti pasmaidīt.
Taču svarīga ir tendence, kura liecina, ka patēriņa ekonomikas sabrukuma izraisītā iedzīvotāju slīgšana nabadzībā beidzot ir apstājusies. Vēl pavasarī, kad inflācija Latvijā turpināja uzņemt apgriezienus, ekonomistu aprindās tika runāts, ka līdz ar lēno ekonomisko izaugsmi uz iedzīvotāju maksātspējas pieaugumu šogad nav ko cerēt. Pieminēšanas vērts ir nesen publiskotais SEB bankas pētījums, kurš uzskatāmi norāda, lai arī pēdējā laikā lielākais algas pieaugums fiksēts Igaunijā, reālu ienākumu pieaugumu piedzīvojušas tikai Latvijas mājsaimniecības.
Rudzītis uzskata, ka gada otrajā pusē pirktspējas pieauguma ziņā varētu būt labāka par pirmo un reālā darba samaksa varētu celties aptuveni par diviem procentiem, tomēr gadā kopumā būtu jārēķinās ar ļoti pieticīgu maksātspējas izaugsmi. Tomēr arī tā dos grūdienu valsts iekšējam patēriņam, kurš šogad varētu palielināties apmēram par četriem procentiem.