Valdība otrdien, 13.septembrī, lems, vai nākamgad minimālā mēneša darba alga jāsaglabā 200 latu apmērā, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā izvērtēti divi iespējamie scenāriji – 2012.gada 1.janvārī celt minimālo mēneša algu līdz 210 latiem vai saglabāt to 200 latu apmērā. LM, kā arī aptaujātās Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta otro variantu, proti, nākamgad nemainīt minimālo algu.
LM uzskata, ka minimālā mēneša darba alga 2012.gadā ir jāsaglabā pašreizējā līmenī, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska samazināšanu.
Ekonomikas ministrija (EM) savukārt norāda, ka ir svarīgi, lai minimālās mēneša darba algas izmaiņas nepasliktinātu Latvijas eksportētāju konkurētspēju. "Latvijā ekonomika ir cieši saistīta ar darba samaksas līmeni uz eksportu orientētās nozarēs. Latvijas gadījumā galvenā tirgojamā nozare ir apstrādes rūpniecība, tāpēc ir svarīgi, ka minimālā mēneša darba alga neaug straujāk kā pieaug vidējā darba samaksa apstrādes rūpniecībā. Tā kā 2010.gadā kopumā darba samaksa apstrādes rūpniecībā saglabājās 2009.gada līmenī, savukārt 2010.gada pēdējos ceturkšņos jau pieauga straujāk nekā vidēji tautsaimniecībā, tad minimālās mēneša darba algas palielināšana no 2012.gada radītu papildu spiedienu uz darbaspēka izmaksām apstrādes rūpniecības nozarē," paskaidro EM.
Kā otru būtisku aspektu EM norāda to, ka, nosakot minimālo mēneša darba algu 2012.gadam, palielināsies inflācija. "Minimālās mēneša darba algas palielināšana veicinātu pieprasījuma pieaugumu un līdz ar to arī spiedienu uz cenu kāpumu. Latvijas mērķis ir no 2014.gada ieviest eiro, ņemot vērā, ka viens no Māstrihtas kritērijiem ir vidējais cenu līmenis valstī, ir ļoti būtiski, lai jau 2012.gadā inflācija tiktu ierobežota," uzskata ministrija.
Arī Finanšu ministrija (FM) atzīst, ka nākamgad minimālā alga jāsaglabā 200 latu apmērā. "Situācijā, kad ir augsts bezdarba līmenis un darbaspēka piedāvājums pārsniedz darbaspēka pieprasījumu, papildu piedāvājuma šoks minimālās mēneša darba algas palielinājuma efektu daļēji sadalīs starp izlaides samazinājumu un cenu pieaugumu. Pastāv risks, ka darba devējs būs spiests kompensēt izmaksas ar produkcijas cenu pieaugumu. Tādējādi radot inflācijas spiedienu, kā dēļ samazināsies iedzīvotāju reālā pirktspēja," paskaidro ministrija.
Pēc FM norādītā, mākslīgi paceļot cenu par darbu, nemainoties produktivitātei, uzņēmējam rodas papildu izmaksas jeb pieaug ražotāja cena. Papildu izmaksas uz saražoto vienību rada konkurētspējas zudumu ārējā tirgū, līdz ar to apdraudot eksporta attīstību. Palielinot minimālo algu, jauniem uzņēmējiem būs arī grūtāk iekļauties tirgū, apdraudot konceptu par atbalstu mazajiem uzņēmumiem.
Ministrija arī atzīst, ka minimālās algas palielināšana ierobežos darbaspēka iespējas iekļauties darba tirgū. Starptautiskie pētījumi rāda, ka minimālās mēneša darba algas palielinājums samazina nodarbinātību, īpaši jauniešiem. Tādā gadījumā rodas emigrācijas pieauguma risks.
Minimālā alga Latvijā mainījās šā gada sākumā – no 180 līdz 200 latiem.