Šogad otrajā ceturksnī valsts kapitālsabiedrībās mēneša vidējā darba samaksa pieaug par 11 %

Šā gada otrajā ceturksnī valsts kapitālsabiedrībās mēneša vidējā darba samaksa bija par 11% lielāka, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2010.gadā, sacīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā jaunākajā informatīvajā ziņojumā par atalgojuma izmaiņām publiskajā un privātajā sektorā.

Šogad otrajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa valsts kapitālsabiedrībās bija 598 lati, savukārt pirms gada šajā laikā – 538 lati.

FM paskaidro, ka arī valsts kapitālsabiedrībās mēneša vidējās darba samaksas palielināšanos ietekmēja minimālās mēneša darba algas izmaiņas no šā gada 1.janvāra, tai pieaugot no 180 līdz 200 latiem. Turklāt pērn aprīlī valdībā apstiprināts kapitālsabiedrību saraksts, kuru darbiniekiem 2010.gadā un 2011.gadā drīkst izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu.

Ziņojumā sacīts, ka šogad pirmajos septiņos mēnešos darba samaksa palielinās ik mēnesi – vidēji par 12,2%, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo periodu. Atšķirībā no valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm mēneša vidējā darba samaksa valsts kapitālsabiedrībās no šā gada janvāra līdz jūlijam pārsniedz arī 2009.gada attiecīgo mēnešu rādītājus.

FM norāda, ka šogad otrajā ceturksnī neatšķiras mēneša vidējā darba samaksa ārstiem valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās, savukārt valsts tiešās pārvaldes iestādēs tā ir mazāka par 22,2% nekā mēneša vidējā darba samaksa valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Pašvaldību kapitālsabiedrībās ir vislielākā mēneša vidējās darba samaksas atšķirība – gandrīz divas reizes – starp ārstiem un ārstniecības un pacientu aprūpes personām. Vienlaicīgi pašvaldību kapitālsabiedrībās ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēneša vidējā darba samaksa ir par 7,5% zemāka nekā valsts tiešās pārvaldes iestādēs un par 10,2% zemāka nekā valsts kapitālsabiedrībās. Viszemākā vidējā darba samaksa ir ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām valsts kapitālsabiedrībās – 270 latu, valsts tiešās pārvaldes iestādēs un pašvaldību kapitālsabiedrībās – 290 latu.

Nodarbināto skaita ziņā vismazāk ārstniecības personu ir valsts tiešās pārvaldes iestādēs – 3555, kas ir vairāk nekā uz pusi mazāk kā valsts kapitālsabiedrībās vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, FM informē, ka privātajā sektorā mēneša vidējā darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir palielinājusies par 5% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni un bija 445 lati. Otrā ceturkšņa rādītājs pārsniedz arī 2008. un 2009.gada otrā ceturkšņa mēneša vidējo darba samaksu.

Pērn 2010.gada 1.septembrī stājās spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Ieviestā mikrouzņēmumu nodokļa mērķis bija veicināt jaunu uzņēmumu, jo īpaši ģimenes uzņēmumu, veidošanos, samazināt birokrātisko slogu un komercdarbības sākšanas izmaksas un nodrošināt pievilcīgāku pamatu pārejai uz legālo ekonomiku, kas varētu būt viens no darba samaksas palielināšanās iemesliem privātajā sektorā, pieļauj FM.

Ekonomika

Kādus auto izvēlas Latvijas iedzīvotāji? Kāds ir mašīnu vidējais vecums? Un kas attur iegādāties šobrīd plaši popularizētos elektroauto, kuru iegādi atbalsta arī valsts? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz nesen veikts pētījums, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.