Valdība, šodien diskutējot par izmaiņām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzībā, vēl neizlēma par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumiem, kas paredz ieviest iespēju noteikt lielāku algu pašvaldību deputātiem, kā arī atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.
Ņemot vērā citas iecerētās reformas attiecībā uz deputātiem, piemēram, to skaita samazināšanu, aizliegumu ieņemt dažādus papildu amatus, deputāta darba kā pamatdarba noteikšanu, ministrija pauda viedokli, ka jāparedz arī iespēja noteikt viņiem lielāku algu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pauda viedokli, ka likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kamēr tas ir atvērts citām izmaiņām, nepieciešams paredzēt augstākus deputātu algai piemērojamā koeficienta griestus.
Tomēr izbrīnu par ierosinātajām izmaiņām izteica premjers Valdis Dombrovskis (V), vaicājot, no kurienes tas radies un vai lielāku algu ir prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība. Pēc valdības vadītāja domām, būtu dīvaini atbalstīt deputātu algas divkāršošanu, nesamazinot to skaitu.
Lai gan Sprūdžs norādīja, ka ministrija rosina tikai noteikt griestus, ļaujot pašām pašvaldībām izlemt, un ka grozījumi ir tehniski, Dombrovskis uzstāja, ka jautājums jāskata visas pašvaldību reformu paketes kontekstā.
VARAM arī nākusi klajā ar priekšlikumu palielināt algas griestus atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem. Pamatojot savu ideju, ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aģentūrai LETA minēja piemēru - reizēm, ja darbā tiek pieņemts pieredzējis cilvēks no privātas struktūras, kuram nav pieredzes valsts pārvaldē, viņam jānosaka minimālā iespējamā alga, lai gan viņš būtu vērtējams augstāk.
Kā iespējamos šādus amatus Antonovs minēja Valsts vides dienesta inspektorus, dažus nodaļu vadītājus. Ja tiek prasīti darba rezultāti, jābūt arī iespējai maksāt atbilstošu atalgojumu, vērtēja Antonovs. Viņš uzsvēra, ka ministrija neprasa papildu finansējumu.
Tomēr šodien valdības sēdē priekšlikums netika atbalstīts, jo gan Finanšu ministrija, gan Valsts kanceleja pauda viedokli, ka par jautājumu jādiskutē valsts pārvaldē. Ja izdosies panākt vienošanos, to varētu virzīt, kad grozījumus izskatīs Saeimā.
Dombrovskis gan mudināja būt piesardzīgiem ar šādu iniciatīvu, izvērtējot, vai visas ministrijas ir vienlīdzīgā situācijā.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz no nākamā gada atcelt aizliegumu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtējumu. Paredzēts arī paaugstināt maksimālo piemaksu apmēru par papildu darbu un aizvietošanu un par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Krīzes laikā būtiski samazinājās valsts pārvaldes darbinieku darba samaksa un iespēja motivēt darbiniekus, tādējādi pēdējos gados daudzi speciālisti pamet darbu valsts pārvaldē, skaidro Finanšu ministrija. Paredzēts gan, ka netiks palielināts esošais iestāžu atalgojuma fonds.
Grozījumi likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību paredz arī citas izmaiņas. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie būs jāpieņem parlamentā.