Ņemot vērā, ka gada vidējās inflācijas rādītājs šogad varētu būt ap 2,5%, reālā alga 2012.gadā kopumā varētu palielināties straujāk nekā pērn - par 1,5% līdz 2%, prognozē "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Pēc viņa domām, atalgojuma jomā šogad nav gaidāmi ļoti strauji uzlabojumi - bruto darba samaksa varētu uzrādīt pieaugumu vidēji par 4% līdz 4,5%, darba samaksai palielinoties gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.
"Nozarēs un amatu grupās, kur patlaban ir grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, iespējams mazliet straujāks algu pieaugums, savukārt virknē nozaru algu līmenis šogad varētu palikt arī nemainīgs," sacīja Rudzītis.
Jau ziņots, ka 2011.gadā vidējā mēneša neto darba samaksa pieaugusi par 4,5%, no 316 latiem līdz 330 latiem. Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 4,4% gada laikā, bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 464 lati un, salīdzinot ar 2010.gadu, palielinājās par 19 latiem jeb 4,4%.
2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada atbilstošo periodu, Baltijas valstīs darba samaksa visstraujāk augusi Igaunijā - par 6,3% (no 814 līdz 865 eiro). Latvijā pieaugums bija 4,5% (no 647 līdz 676 eiro), bet Lietuvā tas bija vismazākais - 2,5% (no 614 līdz 630 eiro).
Tikmēr Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs papildina: algu kāpums galvenokārt skar cilvēkus līdz 45 gadu vecumam.
Jaunieši līdz 20 gadu vecumam, kuri no krīzes cieta vissmagāk (visvairāk tika atlaisti un visnozīmīgāk tika samazinātas algas), 2011.gada beigās vidēji saņēma par 15% lielāku atalgojumu nekā pirms gada, tiesa, jāatzīmē, ka šī vecumgrupa ir maza un veido ap 1% no visiem algu saņēmējiem," apgalvo ekonomists.
Viņa vērtējumā, salīdzinoši strauji (par apmēram 8%) vidējais atalgojums pieauga 30-45 gadus veciem darbiniekiem, kuri krīzi pārvarēja, vismazāk izjūtot atlaišanas un algas kritumu. Savukārt darbinieki pēc 60 gadu vecuma algas pieaugumu saņem vien izņēmuma kārtā - šajā vecumgrupā vidējā alga gada laikā auga mazāk nekā par 2%.
"Tas varētu liecināt par to, ka jaunākiem darbiniekiem biežāk tika palielināta darba slodze vai arī viņi biežāk sasniedza izcilus darba rezultātus. Salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, tagad algas pieaugums tiek biežāk pamatots ar konkrētā darbinieka sniegumu uzņēmuma labā nevis ar vispārējo inflāciju, valsts svētkiem vai emigrācijas draudiem," secina Krasnopjorovs.