Saeimas deputātu algas nākamgad netiks palielinātas

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, nolēma nākamgad Saeimas deputātu, ministru, parlamentāro sekretāru un citu amatpersonu atalgojumu saglabāt iepriekšējā līmenī.

Deputātu atalgojums, tāpat kā patlaban, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksu 2009.gada pirmajā pusē un tam piemērojot koeficientu 3,2. Tāpat kā 2011.gadā arī nākamgad tiks piemērots samazināts koeficients, un deputātu amatalga nepalielinās kopējo atalgojuma fondu. Līdz ar to arī 2012.gadā deputātu amatalga saglabāsies iepriekšējā līmenī – tā būs 1417 lati pirms nodokļu nomaksas.

Reformējot deputātu atalgojuma sistēmu, Saeima jau pagājušogad atteicās no piemaksām par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu, kā arī no reprezentācijas naudas, sakaru izdevumu un transporta izdevumu kompensācijām. Saglabāta vienīgi apvienotā kompensācija par transporta izdevumiem un telpu īri. Šīs kompensācijas maksimālais apmērs atkarīgs no deputāta dzīvesvietas, un tās saņemšanai jāuzrāda attaisnojoši dokumenti.

Tāpat parlamenta šodien atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nosaka, ka netiek palielinātas algas Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un virknei Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām.

Alga tiek iesaldēta arī valsts kontrolierim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un citām amatpersonām.

Sākotnēji 2012.gada valsts budžeta projekts paredzēja nelielu deputātu un citu amatpersonu mēnešalgas palielinājumu. Saskaņā ar šo piedāvājumu deputātu amatalga būtu palielinājusies par septiņiem latiem.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā bija iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajā paketē, un tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais