Santa Miķelsone / Autori

Ja tev tāpat kā man, šis janvāris ir laiks, kad sniegotos vakarus labprātāk gribas pavadīt mājas gaisotnē, ar gardu ēdienu un siltu džemperi, tad šīs receptes būs tieši tev.

Lai gan šī ir salīdzinoši drūma un lietaina, vasara ir laiks, kad mēs visi esam nedaudz vairāk aizņemti, arī es tajā skaitā. Ir pagājis ilgs laiks, kopš dalos ar receptēm šeit. Ierastā vasara mums asociējas ar grilētu gaļu, viegliem salātiem, daudz arbūziem un skaistu vakarēšanu ārā, bet ne šī. Tāpēc dalos ar pāris receptēm, kas jūs gan sasildīs, gan pabaros un visticamāk garšos visiem.

Nav nekāds noslēpums, ka vasaras sezona, lai kāda tā būtu, mums visiem asociējas ar daudz dārzeņiem, augļiem, sulīgiem un krāsainiem produktiem uz mūsu šķīvja. Tas ir laiks, kad uzņemam vitamīnus ne tikai no saules, bet tieši no tā, ko diendienā apēdam.

Lai gan ir dienas, kad šķiet, ka tuvojās rudens, ik pa laikam saule mūs palutina ar savu klātbūtni un tad pilsētas ielas šķiet kā izslaucītas bez nevienas dzīvas dvēseles, jo katram sevis cienošam latvietim ir jādodas pie dabas un obligāti kaut kas jāuzgrilē.

Kā mēs visi zinam, francūžiem ir gurmānu un dzīves baudītāju slava. Viņi māk bez steigas, eleganti un šarmanti pavadīt laiku kopā ar tuvajiem sarunās un galvenais pie galda, jo vakara zvaigzne vienmēr būs ēdiens. Tā viņi pieraduši no bērnības, kur bērniem netiek gatavots atsevišķi, ļaujot izzināt garšu nianses un to dažādību, kā arī mācot ievērot galda kultūru.

Nevajag mānīties, neliela kartupeļu atkarība ir katra latvieša gēnos. Tas vienkārši ir tāds, kā mierinājums pēc grūtas dienas, ja sacepts krāsnī ar sviestu vai baudpilns ceļojums, ja pagatavots smalkā restorānā trifeļu kartupeļu biezenī.

Uz Telavivu es vēlējos doties jau ļoti sen. Bija ieplānots laiku atpakaļ, bet tad pasauli pāršalca vīrusa vilnis un biļetes tika “iesaldētas”. Nupat beidzot izdevās apciemot šo piekrastes pilsētu, kas saules apspīdēta ir gandrīz 300 dienas gadā, valdzina ar pludmalēm, nepiespiesto atmosfēru un, protams, ēdienu.

Šī burkānkūka ir nepārspējama - tā ir gana mitra, ne uzbāzīgi salda, krēms ir viegli atsvaidzinošs un viss kopā garšo lieliski. Šo desertu esmu gatavojusi daudzas reizes, un tā vienmēr garšo visiem viesiem.

Ja jūs brokastis ēdat tikai ceļojumos un svētkos, tad šīs receptes būs tieši jums. Manā ēdienkartē brokastis parādās arvien retāk, kaut agrāk tā bija mana mīļākā ēdienreize, kam veltīju visvairāk uzmanības.

Bērnībā mana ome mums vārīja cūku pupas, tas laikam notika vienu reizi gadā. Un tad mēs ar māsu kārtīgi tās saēdāmies turpat pie katla, metot pākstis atpakaļ. Tas ir tik šarmanti, ka Latvijā mēs daudzi esam uzauguši tur, kur pie mājas ir savs dārzs, lai cik gardas lietas mēs varam atrast Rīgas nakts tirgū, nekas nestāv klāt tikko norautam tomātam, pābērtam ar sāli.

Kad jūs pēdējo reizi gatavojāt zivi? Un šeit es nerunāju tikai par laša fileju. Šis ēdiens, šķiet, vēl joprojām tiek atstāts restorāniem, ja vien neesat audzis kādā no 497 km garās Latvijas jūras piekrastes ciemiem un pilsētām. Es esmu uzaugusi Madonā un tur zivis nebija mūsu ikdienas ēdienkartes pamatā.

Zemesriekstu sviests ir īsts gardums, to var izmantot gan brokastu ēdienos, gan smūtijos, gan pamatēdienos un tas lieliski noder kā uzkoda, kad jāsteidzas un pa rokai ir vēl kāds ābols vai banāns.

Staigājot pa piemājas Rimi, mēs varam vien nobrīnīties, ko tik nevar atrast veikalos, sen pagājis ir tas laiks, kad Rīgas veikalu plauktos gozējas tikai kartupeļi un burkāni. Ir gan batātes jeb saldie kartupeļi - gan oranži, gan violeti, ir interesanti puķkāpostu veidi, Japānas baklažāni, Briseles kāposti un dažnedažādākie augļi.