Jau kārtējo reizi Latvijas valsts zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT): spriedumā teikts, ka Latvija pārkāpusi iesniedzēja Jāņa Kiršteina tiesības uz krimināllietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, tāpēc viņam jāizmaksā atlīdzība par morālo kaitējumu.
T. s. Lemberga prāvā uzņēmēji Ansis Sormulis un Anrijs Lembergs sniedza liecības par 2000. gada Ventspils Apvienotās Baltijas bankas (VABB) izsniegto kredītu Ventspils Brīvostas pārvaldei, jo prokurori ar šo kredītu saistītos darījumus uzskata par noziedzīgiem.
Uzņēmējs Anrijs Lembergs t. s. Lemberga krimināllietā tiesai liecināja, ka apsūdzības pret viņu pamatā balstītas uz viena liecinieka – viņa advokāta Rudolfa Meroni – melīgajām liecībām, savukārt advokāta vēlmi sniegt nepatiesas liecības radījusi kāre pēc svešas mantas.
Liecinieki t.s. Lemberga prāvā – Šveices advokāts Rudolfs Meroni un viņa kolēģi Gints Laiviņš-Laivenieks, Edgars Ciniņš, Eva Ciniņa un Adrians Kunclers – snieguši melīgas liecības, Rīgas apgabaltiesai skaidroja uzņēmējs Anrijs Lembergs.
Liedzot Aivaram Lembergam pratināt vismaz 14 apsūdzības lieciniekus un noraidot gandrīz visus viņa pieteiktos lieciniekus, tiesa piespieda apsūdzēto pāriet pie nākamā procesuālā posma – liecību sniegšanas.
Sniedzot liecības t.s. Lemberga prāvā, uzņēmējs Ansis Sormulis pastāstīja par amatpersonu savstarpējām saiknēm Ventspils uzņēmumos un norādīja uz apzināti safabricētām konstrukcijām apsūdzībās par akciju kapitāla daļu izspiešanu.
Lūgumu ļaut filmēt prāvas norisi tiesas sastāvam izteica Ventspils mērs Aivars Lembergs, taču tiesa šo lūgumu bija spiesta noraidīt prokuroru kategorisko iebildumu dēļ.
Uzsākot sniegt liecības tiesā, uzņēmējs Ansis Sormulis ar konkrētiem faktiem skaidroja, kā tā dēvētā Lemberga krimināllieta radīta kā apzināti nepatiesa – speciāli Aivara Lemberga notiesāšanai, kā arī apstākļiem, lai varētu piesavināties kriminālprocesā arestēto mantu.
T.s. Lemberga prāvā Aivars Lembergs mēģināja pieteikt lūgumu, lai uz Rīgas apgabaltiesu sniegt liecības tiktu atvests šobrīd KNAB aizturētais miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Uzzinot lūguma priekšmetu, tiesa paziņoja, ka visi lūgumi tiks uzklausīti kaut kad vēlāk.
Pēdējās tā dēvētās Lemberga prāvas sēdēs tiesa darīja visu iespējamo, lai nepieļautu Aivara Lemberga mēģinājumus pieteikt kādus lūgumus. Vārdu kaujas izvērtās patiešām smagas.
Savulaik Satversmes aizsardzības biroja (SAB) aizstāvētā un atbalstītā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe nu slepenajai iestādei kļuvusi neērta kā karsts kartupelis.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere sarunā ar Neatkarīgo analizē steidzamības kārtā uz Saeimu novirzīto likuma Par Latvijas republikas Uzņēmumu reģistru (UR) grozījumu projekta būtību un iespējamās negatīvās sekas valsts ekonomikai tā apstiprināšanas gadījumā.
Uz Ģenerālprokuratūras iecelto mantas glabātāju t.s. Lemberga krimināllietā – Šveices advokātu Rudolfu Meroni – Latvijas likumi nav attiecināmi, tāpēc viņu par mantas izsaimniekošanu pie atbildības nevarēs saukt, secinājis cietušā pārstāvis šajā krimināllietā zvērināts advokāts Gatis Dirnēns.
Pamatojoties uz regulāri publiskotajām ziņām par liecinieka t.s. Lemberga prāvā – miljonāra Jūlija Krūmiņa – sabiedriskajām izklaidēm, Aivars Lembergs pieteica tiesai lūgumu vēlreiz saukt liecinieku uz pratināšanu, bet, ja tiesa to nevēlēsies darīt, tad pieņemt lēmumu, «konstatējot, ka liecinieks izvairās no ierašanās tiesā».
Ņemot vērā, ka prokurors Juris Juriss pēc septiņarpus gadiem, kuros viņš tiesas procesā uzturēja apsūdzību pret Aivaru Lembergu un vēl divām personām, šovasar šo apsūdzību ir «ne tikai ļoti būtiski grozījis», bet arī «ļoti principiāli un apjomīgi papildinājis», A. Lembergs lūdza tiesu atkārtoti un no jauna nopratināt vairākus lieciniekus, kā arī dot papildu laiku aizstāvības pozīcijas sagatavošanai.
Paša augstākā ranga ierēdnis – Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš – sarunā ar Neatkarīgo analizē sekas, kādas var izraisīt politiķu nonākšana augstos ierēdniecības amatos, un to, kāds iespaids rodas sabiedrībai, ja politiķis pirms nokļūšanas amatā savai partijai maksājis ievērojamas naudas summas.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā šā gada 29. augustā tiesnesis Boriss Geimans klaušināja Aivaru Lembergu, vai viņš saprot prokuroru pārrakstīto jauno apsūdzību un vai atzīst savu vainu. Apsūdzētā mēģinājumus atbildēt uz abiem šiem jautājumiem tiesnesis noformulēja kā atteikšanos sniegt atbildes.
Par vienoto kandidātu sarakstu pašvaldību vēlēšanām Ventspilī ar partiju KPV LV jeb tā dēvēto aktiera Artusa Kaimiņa partiju pagaidām neviens politiskais spēks nerunā, Neatkarīgajai apgalvoja gan paši kaimiņieši, gan arī vienotā saraksta izveides sarunās iesaistītie politiķi.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā apsūdzētā uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs atklājis tehniska rakstura pretrunas prokuroru un Satversmes aizsardzības biroja sarūpētajos slepeni noklausīto sarunu ierakstos, tāpēc lūdz aicināt nopratināt Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Infotehnisko ekspertīžu nodaļas ekspertus Jāni Žīli un Edgaru Ezergaili.
Akciju sabiedrība Ventbunkers «veic darbības, lai atsavinātu tai piederošo 100% līdzdalību AS Lauku avīze», teikts Ventbunkera pagājušā gada pārskatā, kas ir publiskots pavisam nesen – 15. augustā.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā uzņēmējs Ansis Sormulis ar advokāta starpniecību lūdz tiesai iespējas kliedēt aizdomas par izmeklētāju nesankcionētu rīcību Hansabankas Ventspils filiālē un skaidras naudas paņemšanu no miljonāra Igora Skoka seifa.