Oligarhu krimināllieta izvērsta pēc politiķu iestudēta scenārija

Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (šo amatu ieņēma no 2009. gada 12. marta līdz 2011. gada 16. jūnijam) sarunā ar Neatkarīgo atminas detaļas par to, kā radās tā dēvētā oligarhu krimināllieta, un kas bija šīs lietas patiesie organizētāji.

- Kā sākās oligarhu krimināllieta?

- Kad biju KNAB priekšnieka amatā pavadījis tikai dažas dienas, pie manis uz ielas pienāca žurnāliste no kāda Latvijas laikraksta. Viņu sauca Baiba. Tolaik mana darbavieta atradās Alberta un Strēlnieku ielu stūrī. Žurnāliste teica, ka esot atvaļinājumā, un sāka man stāstīt, ka pie mums KNAB esot uzsākta kaut kāda apjomīga operatīvās izstrādes lieta. Vienīgais, kas viņu interesēja, - kad šī lieta beigsies un kad tās ietvaros noklausītās personas beidzot sēdēs cietumā. Mani pārņēma liels izbrīns. Tobrīd darbu KNAB priekšnieka amatā biju tik tikko kā sācis un par šādas operatīvās izstrādes lietas esamību neko nezināju. No kurienes gan žurnālistei bija šāda informācija? Sarunas laikā viņa minēja konkrētus uzvārdus, izstrādes detaļas.

Tomēr pēc neilga laika žurnālistes stāstītais apstiprinājās. Atklājās, ka patiesi tiek veikta apjomīga personu operatīvā izstrāde. Man šķita dīvaini, ka par šādu slepenu pasākumu zināja ļoti daudzas pat ar KNAB nesaistītas personas.

- Vai žurnāliste kaut ko stāstīja arī par SIA Mediju nams līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas ir vienīgais oficiāli droši zināmais oligarhu lietas uzsākšanas iemesls?

- Nē. Viņa stāstīja par konkrētām personām, attiecībā pret kurām šī izstrāde tiekot veikta, - par tā sauktajiem oligarhiem. Žurnāliste uzstājīgi taujāja: «Kad viņi beidzot sēdēs?» Mani tas šokēja. Iepriekš, 15 gadu strādājot tiesībsargājošās iestādēs, ne ar ko tādu nebiju sastapies. Sākotnēji nesapratu, vai tas ir joks vai provokācija. Nolēmu no šīs lietas maksimāli distancēties.

- Kā tad KNAB priekšnieks var distancēties no sava dienesta lietvedībā esošas izstrādes lietas?

- Jau vēlāk mana vietniece - korupcijas apkarošanas bloka priekšniece, tajā skaitā atbildīgā par operatīvo darbu - Juta Strīķe centās man šo lietu nest un kaut ko par to stāstīt, rādīt, ieinteresēt mani, lai es to lasu un parakstos, ka esmu iepazinies. Viņa to uzstājīgi centās darīt vairākkārt. Saprotot, ka izstrādes lieta ir politisks pasūtījums, un ņemot vērā to, ka mani tobrīd mēģināja uzdot par oligarhu ielikteni, noraidīju iespējas ar šo lietu iepazīties, lai vienkārši nezinātu detaļas un varētu palikt maksimāli neitrāls savā darbībā. Teicu, ka pilnībā uzticos savu darbinieku profesionālismam, kas sākotnēji tā arī bija. Argumentēju, ka man šī lieta nav jāzina, jo tā uzsākta un virzīta pirms manas stāšanās amatā. Zīmīgi bija arī tas, ka ar citām KNAB lietvedībā esošām lietām man neviens neuzbāzās.

Patiesībā sapratu, kādēļ Strīķei vajadzēja, lai es ar šo lietu iepazīstos. Tā kā presē jau tika radīts mīts, ka es esmu oligarhu ieliktenis, tad vajadzēja arī izdarīt tā, lai varētu apgalvot - tieši es esmu tas, kurš šo informāciju par operatīvo izstrādi noplūdina šiem oligarhiem vai viņu cilvēkiem. Tādējādi varēja izrēķināties gan ar mani par nepakļāvību, gan attaisnot iespējamo lietas fiasko. Bet, kā jau es teicu, informācija par operatīvo izstrādi pietiekami plašam cilvēku lokam bija zināma, vēl pirms es par to uzzināju.

Bija arī tāda situācija, kad, atbilstoši saviem amata pienākumiem, J. Strīķei norādīju, ka par šo viņas pārziņā esošo izstrādes lietu pilsētā jau zina ievērojams skaits cilvēku. Tātad ir notikusi informācijas noplūde no biroja. Pastāstīju viņai atsevišķus faktus, kurus biju dzirdējis no cilvēkiem, kas nebija saistīti ar KNAB. Uz to viņa nekādi nereaģēja.

Bet publiskajā telpā turpinājās mīta kurbulēšana par mani kā oligarhu ielikteni.

Neilgi pirms X stundas painteresējos par baumām apvīto KNAB lietvedībā esošo operatīvo lietu Ģenerālprokuratūrā - pie uzraugošā virsprokurora, kurš atbild par operatīvo darbu, Ingemāra Masaļska. Pie reizes informēju viņu, ka par šo operatīvās izstrādes lietu informācija kļuvusi zināma plašākai publikai un ka, ļoti iespējams, šī informācija noplūst no biroja iekšienes. Arī nebija nekādas reakcijas.

Izstrādes lietas beigu stadijā vaicāju Ģenerālprokuratūrā, vai šīs lietas ietvaros patiesi ir gūtas reālas norādes, ka kādas personas varētu būt veikušas noziedzīgu nodarījumu, un vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu, vai arī lietu slēdzam.

No Masaļska kunga un arī vienā no sarunām ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izskanēja skaidra un nepārprotama atbilde, ka izstrādē iegūtajos materiālos nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un līdz ar to šī lieta ir neperspektīva.

- Kādēļ tad lietu neizbeidza?

- Tad pēkšņi sekoja nākamais šā stāsta cēliens, kas mani vēl vairāk izbrīnīja.

Biju devies atvaļinājumā. Pa to laiku - nezinu, kādā veidā, pamatojoties uz kādiem argumentiem un ar kādiem līdzekļiem - tika panākts, ka KNAB ar Ģenerālprokuratūras akceptu radikāli mainīja viedokli un tomēr uzsāka kriminālprocesu. Tiesai tika prasītas atļaujas kratīšanām, un, lai šo lietu eskalētu, tam visam tika pievērsta milzīga mediju uzmanība. Man atvaļinājuma laikā zvanīja TV3 žurnālisti un jautāja, vai mani pašu no atvaļinājuma nesagaidīs roku dzelžos par informācija noplūdināšanu. Vēlāk gan kriminālprocesā tika pierādīts, ka ar informācijas plūdināšanu bija nodarbojusies Jutai Strīķei tieši pakļautās nodaļas darbiniece, bet tas jau nevienu vairs neinteresēja.

- Tagad precīzi ir zināms - 2011. gada 20. maijā tika uzsākts kriminālprocess, bet 25. maijā tika veiktas vērienīgas kratīšanas. Jūs tiešām par to neko nezinājāt?

- Kaut kādu iemeslu dēļ KNAB darbinieki nogaidīja manas prombūtnes brīdi. Varbūt viņiem šķita, ka bez manas klātbūtnes šo lietu varēs efektīvāk sākt. Varbūt vadījās no citiem apsvērumiem. Bet skaidrs ir viens - pirms tam visi vienprātīgi bija pauduši viedokli, ka nav pamata lietas uzsākšanai. Pēkšņi, var teikt, skaitītu stundu laikā, viss radikāli izmainījās. Tagad, protams, man ir skaidrs, ka pašas lietas pierādījumu bāzē jau nekas nebija mainījies.

- Kāda tad bija šā kriminālprocesa jēga?

- Tagad ir redzams, ka šīs vērienīgās kriminālprocesuālās akcijas iedeva sparu tālākiem notikumiem valstī. Sekoja Saeimas atlaišana. Atliek izdarīt ticamu pieņēmumu, ka tobrīd vienoti darbojās pietiekami spēcīgu un ietekmīgu personu loks, kurš varēja iniciēt šā kriminālprocesa uzsākšanu, kas savukārt kalpoja par ieganstu, lai veiktu darbības, kuru pazīmes bija līdzīgas iespējamam valsts apvērsumam. Nepārprotami 2011. gada maija un jūnija notikumi bija organizēts pasākumu kopums, kurā ietilpa kriminālprocesa uzsākšana, kratīšanas, mediju kampaņa, organizētie gājieni Daugavas krastmalā, zārku dedzināšana utt. Būtu lietderīgi noskaidrot, kuras bija tās personas, kuras izstrādāja šo valsts apvērsuma plānu. Krimināllieta ir pilnībā izgāzusies, un tāpēc ir pamats uzskatīt, ka varas pārņemšana notikusi prettiesiskā ceļā. Tāpēc par visiem šiem notikumiem būtu jāveic izmeklēšana un jānoskaidro ne tikai izpildītāji, bet arī patiesie iniciatori. Jāatgādina - līdzīgs scenārijs tika īstenots, kad nezināmi organizatori sakūdīja pūli, lai sāktos grautiņi pie Saeimas. Nebūs brīnums, ja izrādīsies, ka abos gadījumos režisors un producenti bija vieni un tie paši.

- Tādējādi varētu noskaidrot arī to, kā politikā izmantoti krimināltiesiski paņēmieni?

- Būtu jānoskaidro gan tas, kā politikā tika izmantoti krimināltiesiski paņēmieni, gan tas, kā šā kriminālprocesa iniciēšanā izpaudās politiķu un to finansētāju līdzdalība. Bez politiskā atbalsta panākt tik radikālas viedokļu maiņas Ģenerālprokuratūrā un KNAB un uzsākt tik apjomīgas kriminālprocesuālās darbības nebūtu iespējams. Neapšaubāmi tas viss notika ar atsevišķu vadošo KNAB amatpersonu tiešu līdzdalību.

- Lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu parakstīja izmeklētāja Ilze Kivleniece. Vai viņa pati varēja izlemt, vai arī tā bija strikta direktīva no priekšnieces?

- Manuprāt, tā bija ietekmēšana no tiešās priekšnieces. Neatminos, ka izmeklētāja Kivleniece savā darbā kaut reizi būtu izrādījusi kādas politiskās simpātijas vai antipātijas. Bet KNAB «korupcijas apkarošanas bloka» iekšienē valdīja armijas disciplīna. Padotie vadītājiem tur nekādas iebildes neatļāvās paust. Līdz manīm pat nonāca informācija, ka darbinieki, kuri nepakļāvās vai nepiekrita savai priekšniecībai, tikuši ietekmēti fiziski.

- Vai, pārdomājot 2011. gada notikumus, varam nosaukt personas, kuras turamas aizdomās par apvērsuma organizēšanu, jo Juta Strīķe un pārējie KNAB darbinieki taču bija tikai izpildītāji?

- Tas būtu jānoskaidro neatkarīgam izmeklētājam. Atminos, ka 2011. gada februāra beigās - marta sākumā [tas ir pāris mēnešus pirms mūsu analizētās krimināllietas uzsākšanas - aut.] mani izsauca uz Valsts prezidenta kanceleju. Ar mani vēlējās runāt Edgars Rinkēvičs. No sarunas ar viņu secināju, ka man tiek piedāvāts KNAB priekšnieka amatā darīt visu tā, kā to vēlas Juta Strīķe, jo viņai tiekot nodotas pareizās komandas no augšas, un lai es viņai vismaz netraucēju brīvi rīkoties. Vai arī eksistē otrs variants. Man skaidri acīs tika pateikts: «Citādi viens no jums tiks noņemts.» Pēc Rinkēviča vārdiem - «viens no jums tiks noņemts» - sapratu: ja neklausīšu Jutu Strīķi, no amata tikšu atbrīvots es. Jāatzīst, ka Rinkēviča teiktais pēc tam pilnībā īstenojās dzīvē.

- Kā tas tika izdarīts?

- Plašāka sabiedrība loģiski neiedziļinājās, kā tika organizēts process manai atstādināšanai no KNAB priekšnieka amata. Man inkriminēja, ka es slikti un pat nelikumīgi vadu KNAB, ka mani esot jāliek cietumā, jo es neļaujot godīgiem KNAB izmeklētājiem strādāt. Absurdi, bet manu profesionālo darbu vērtēja nevis kompetenti un kvalificēti profesionāļi, bet gan man padotā darbiniece Ilze Dravniece. Viņa vērtēja manu atbilstību amatam un gatavoja komisijas locekļiem atzinuma projektu par manis atstādināšanu. Starp komisijas locekļiem taču bija tādi lietpratēji kā Ēriks Kalmeiers, Jānis Kažociņš un Jānis Reiniks. Bet viņi jau manas atstādināšanas dokumentus negatavoja!

Neviens tā arī neiedomājās papētīt, kā tad īsti ir tapis projekts vērtējumam par manu atbilstību KNAB priekšnieka amatam un vai nenotiek informācijas noplūde no pašas šīs komisijas. Bet manas darbības vērtējuma projektu sagatavoja Dravniece. Smieklīgi, bet viņa sagatavoto dokumentu bija aizmirsusi darbā uz galda, un to man atnesa kāds darbinieks. Es pats šo dokumentu iesniedzu komisijai ar jautājumu - kā šāds dokuments varēja nonākt pie atsevišķiem KNAB darbiniekiem? Atbildes nebija.