Tā dēvētās oligarhu krimināllietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji vēlējušies nopratināt pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, liecina Neatkarīgās iegūtās ziņas par šīs odiozās, nu jau pilnībā izbeigtās krimināllietas 117 sējumu saturu.
«Oligarhu» krimināllietas pēdējos sējumos iešūts tiesiskās palīdzības lūgums ASV, kurā Latvijas valsts lūdz nopratināt ASV pilsoni Donaldu Trampu par to, vai viņš pazīst Latvijas politiķi Aināru Šleseru, kur un kad viņi ir tikušies u.tml.
Tiesiskās palīdzības lūgums ASV datēts ar 2014. gada 21. februāri, kas nozīmē, ka šī ir kāda no pēdējām procesuālajām darbībām, ko KNAB veicis «oligarhu» lietas ietvaros.
ASV tiesībsargi tiesiskās palīdzības lūgumu atstājuši bez atbildes, kaut gan D. Tramps 2014. gada februārī nebija augsta ASV amatpersona, bet tikai vienkāršs amerikāņu miljardieris, kurš, iespējams, pat nesapņoja kļūt par prezidentu. Protams, D. Trampa tālaika dzīves plāni nav zināmi - varbūt par tiem varēs uzzināt no viņa memuāriem, ja tādi tiks uzrakstīti.
Trampa pratināšana - pēdējais salmiņš?
Lai saprastu, kurā brīdī radās ideja par šāda tiesiskās palīdzības lūguma sūtīšanu ASV, jāatgādina daži publiski zināmie datumi «oligarhu» lietā, par kuras «panākumiem», savāktajiem «pierādījumu kalniem», drīzu lietas iniciatoru triumfu tiesas zālē savulaik tika ziņots visai skaļi un plaši, līdz ar to nolūks - ietekmēt politiskos notikumus - nebija noslēpjams.
Kriminālprocess tika uzsākts 2011. gada 20. maijā - t.i., dienā, kad kļuva skaidrs, ka Valdis Zatlers Valsts prezidenta amatā uz otru termiņu, visticamāk, netiks pārvēlēts.
2011. gada 25. maijā tika veiktas demonstratīvas kratīšanas uzņēmumos un iestādēs, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru - «oligarhiem», kurus tobrīd izdevās pasludināt par «visu nelaimju» cēloņiem.
26. maijā tika veiktas vēl dažas kratīšanas, tostarp SIA Mediju nams, kur izmeklētāji meklēja: a) «dokumentāciju, kas saistīta ar līguma noslēgšanu starp Rīgas Brīvostu un SIA Mediju nams», kura neapšaubāmi arī atradās SIA Mediju nams telpās; b) «dokumentus, informācijas nesējus un priekšmetus, kas saistīti ar A. Šleseram pastarpināti (slēpti) piederošu, tajā skaitā ārzonu (ārvalstu), uzņēmumu reģistrāciju, darījumiem un saistībām», ar ko SIA Mediju nams nekāds sakars nemaz nevarēja būt.
T.s. oligarhu lietas «pirmā daļa» (t.i., par līgumu starp SIA Mediju nams un Rīgas Brīvostu) tika izbeigta 2015. gada 10. septembrī. Bet 2016. gada 12. decembrī t.s. oligarhu lieta tika izbeigta pilnībā.
No šā var secināt, ka KNAB darbiniekiem ar D. Trampa nopratināšanu saistījusies viena no pēdējām cerībām, kā tomēr atmaskot «oligarhus».
Bet kas tad tāds Latvijā bija noticis 2014. gada februārī, ka atkal vajadzēja kaut kā aktivizēt «oligarhu» lietu, kura - kā liecina tās izbeigšana pēc kāda laika - jau pamazām sāka izdzist?
2014. gada 22. janvārī no amata bija atkāpies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Iespējams, tobrīd atkal vajadzēja kaut kādu sensāciju, kaut kādu «bubuli», uz kuru novelt vainu un novērst uzmanību no «antioligarhisko spēku» «veiksmes stāsta» politiskā kraha.
Tramps un Šlesers
Par to, ka D. Tramps savulaik tiešām ir ticies ar A. Šleseru, liecina arī publiski avoti.
Neatkarīgā nesen rakstīja, ka D. Tramps ir bijis Rīgā 2008. gada jūlijā, lai pētītu šeit investīciju iespējas. D. Tramps ar A. Šleseru un Krievijas uzņēmējiem - festivāla Jaunais vilnis patronu, komponistu, uzņēmēju Igoru Krutoju, kā arī Jaunā viļņa ģenerāldirektoru Aleksandru Rumjancevu - izstaigājuši Zaķusalu. Neatkarīgās avots pat sīkās detaļās atminējās ASV miljardiera, bet intervijas sniegšanas laikā jau ASV prezidenta vizīti Rīgā. Neatkarīgās publikāciju neviens nav apstrīdējis.
Informācija par D. Trampa, A. Šlesera un I. Krutoja plāniem Rīgā, Zaķusalā, publiski pirmo reizi izskanēja 2011. gada vasaras karstumā, kad tika veiktas gan aktīvas darbības t.s. oligarhu lietā, gan vicināts milzīgs «antioligarhu karogs» ļoti strauji uzsāktajā Saeimas ārkārtas vēlēšanu kampaņā.
Proti, 2011. gada 29. jūlijā Saeimas deputāts (tobrīd - LPP/LC) A. Šlesers preses konferencē paziņoja, ka notikušas sarunas ar ASV miljardieri D. Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā. «Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju,» žurnālistiem stāstīja A. Šlesers.
Preses konferencē arī I. Krutojs apstiprināja A. Šlesera teikto: «Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja Jaunais vilnis, kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban Jaunais vilnis galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju.» A. Šlesers solīja: «No savas puses darīšu visu, lai šīs investīcijas ienāktu Latvijā. Ja Krutojam un Trampam uz Jaunā viļņa bāzes izdosies realizēt savus projektus, Latvija būs tikai ieguvēja. Mazām valstīm ir nepieciešami veiksmīgi projekti.»
2011. gadā to, ka D. Tramps ir ieinteresēts «liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā», žurnālam Otkritij gorod atzina arī uzņēmējs A. Šenkmans. Viņš apgalvoja, ka D. Tramps ASV ticies ar I. Krutoju un Latvijas uzņēmēju Viesturu Koziolu un visi trīs kungi apsprieduši «projektu Zaķusalā, kur iecerēta koncertzāle ar 6000 skatītāju vietām, viesnīca un biznesa centrs».
Bet uzreiz pēc A. Šlesera un I. Krutoja preses konferences KNAB jūlija beigās izsauca uz pratināšanu I. Krutoju un festivāla organizācijas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu. Šīs ietekmīgu ārvalstnieku pratināšanas izsauca gan lielu sašutumu biznesa un daļēji arī politiskajās aprindās, gan nevilto tu sajūsmu Jaunā viļņa pretiniekos. Abu kungu pratināšanas protokoli iekļauti «oligarhu» lietas 117 sējumu klāstā.
Kam vīt lauru vainagu?
Pagaidām nav zināms, kurš bija idejas autors, ka 2014. gadā būtu jānopratina ASV miljardieris D. Tramps. Gan iepriekš piecu gadu garumā, gan arī jau pēc «oligarhu» lietas izbeigšanas vislielākās cerības, ka šī lieta beigsies ar notiesājošu spriedumu «oligarhiem», ir devušas divas personas - savulaik KNAB ietekmīgākie darbinieki, pašreizējie politiķi un Rīgas mēra kandidāti Juta Strīķe un Juriss Jurašs, kuru ieguldījums «oligarhu» lietas iniciēšanā nav noliedzams un ir plaši aprakstīts.
Nebūtu brīnums, ja tieši šīs personas būtu arī idejas autori par to, ka vajadzētu nopratināt D. Trampu.
Protams, J. Strīķe 2014. gada janvārī vairākas reizes tika atcelta un atkal atjaunota KNAB priekšnieka vietnieka amatā, tomēr tas neliedz arī viņai «plūkt laurus» par šo ideju. Pirms tiek likts paraksts uz tik nopietna dokumenta kā tiesiskās palīdzības lūgums ASV (tātad - tas noticis 2014 gada 21. februārī), paiet zināms sagatavošanās laiks, un, kas tajā laikā reāli notika KNAB un ko darīja amatā uz īsu brīdi atjaunotā J. Strīķe, varam tikai minēt. Turklāt J. Juraša un citu J. Strīķes favorītu vara KNAB 2014. gada sākuma vēl nekādi nebija apdraudēta.