Lai Aivaram Lembergam izvirzītā apsūdzība būtu pēc iespējas biezāka, prokurori krimināllietai pievienojuši arī Ventspils brīvostas valdes lēmumu par ostas prožektoru stabu izbūvi.
No pašreizējās otrreiz pārrakstītās apsūdzības izriet, ka A. Lembergs, 1999. gadā piedaloties Ventspils brīvostas valdes sēdē, kurā pieņemts lēmums papildināt līgumu starp brīvostu un akciju sabiedrību BMGS, esot pārkāpis Krimināllikuma 325. pantu, t.i., nav ievērojis valsts amatpersonai likumā noteiktos ierobežojumus, radot būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Nosaukums ir - var apsūdzēt
No tiesā sniegtajām A. Lemberga liecībām izriet, ka arī šo lēmumu prokurori apsūdzībai pievienojuši, pat neiedziļinoties, starp ko līgums par stabiem ir slēgts, un tādējādi vienīgais kaut cik loģiskais skaidrojums šādai rīcībai ir - lai par katru cenu, jebkuriem līdzekļiem kuplinātu šo apsūdzību.
No apsūdzības izriet - A. Lembergam piedaloties lēmuma pieņemšanā, veidojies interešu konflikts, jo brīvostas valdes lēmumā pieminēts SIA Noord Natie Ventspils Terminals nosaukums. Prokurori uzskata - tā kā pieci 28 metrus garie prožektoru stabi atradīšoties tajā ostas daļā, kurā plānota SIA Noord Natie Ventspils Terminals darbība, tad arī būtiskais kaitējums ir acīmredzams.
Pēc viņu domām, nav svarīgi, ka stabus būvēs akciju sabiedrība BMGS - viena no lielākajām Latvijas būvkompānijām, kura specializējusies hidrotehnisko būvju un ostu celtniecībā un reģistrēta Rīgā, Ģertrūdes ielā. BMGS dibināta 1993. gadā un ir padomju laiku specializētā hidrotehnisko būvju uzņēmuma Baltmorgidrostroj pieredzes un tiesību pārņēmēja. Kompānija īstenojusi dažādus projektus ne tikai Rīgas un Ventspils ostā, bet arī, piemēram, Primorskas un Sanktpēterburgas ostā, kas ir Latvijas ostu lielākās konkurentes.
Līdzekļu ekonomija - vienalga slikti
Sniedzot liecības, A. Lembergs vairākkārt norādīja, ka nedz viņam, nedz viņa radiniekiem SIA Noord Natie Ventspils Terminals nepieder un viņi nav arī tās patiesie labuma guvēji - par ko ikviens var pārliecināties Uzņēmumu reģistra datos. Savukārt stabi, tāpat kā prožektori un visa cita ostas infrastruktūra, pieder nevis privātajiem termināļiem, bet gan Ventspils brīvostai.
A. Lembergs liecināja, ka ekspertīzes saistībā ar prožektoru stabu būvniecību veicis diplomēts inženieris. Projekts izstrādāts un saskaņots atbilstoši spēkā esošās būvniecības likumdošanas prasībām, un tā aprēķini uzrādījuši ievērojamu materiālu un darbietilpības ekonomiju. Tāpēc projekts ieteikts realizācijai. «Lēmums ir par līguma attiecībām starp brīvostu un akciju sabiedrību BMGS. Noord Natie Ventspils Terminals pieminēts tikai kā būvniecības vieta, bet ne kā pasūtījuma saņēmējs un izpildītājs,» uzsvēra A. Lembergs.
Viņš norādīja, ka pretēji apsūdzības apgalvojumiem Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs šī lēmuma pieņemšanā nav piedalījies un piedalīties nevarēja. Šo lēmumu pieņēmuši brīvostas valdes locekļi, kuri atbilstoši likumam ir tiesīgi lemt. Viņš brīvostas valdes sēdēs atbilstoši likumam piedalās nevis kā Ventspils domes priekšsēdētājs, bet gan kā brīvostas valdes loceklis.
«Nesaprotu, kā [no dalības šā lēmuma pieņemšanā] var veidoties būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm? Ir taču slēdziens, ka veidojas ekonomija,» liecināja A. Lembergs.
Demokrātija sagrauta?
Prokurori apgalvo, ka A. Lembergs, piedaloties šī lēmuma pieņemšanā, ignorējis un neievērojis valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku valsts iekārtu, jo esot bijis personiski ieinteresēts lēmuma pieņemšanā. Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja: «Man nekāda cita interese šī lēmuma pieņemšanā nebija, kā tikai realizēt Ventspils attīstības plānu - izbūvēt publisko infrastruktūru, termināli, kurš var apkalpot konteinerus un roro tipa kuģus, kas arī tika izdarīts, un šis terminālis darbojas vēl līdz šai baltai dienai. Šobrīd tas ir lielākais roro kravu pieņēmējs un nosūtītājs uz Nīneshamnu, kas ir netālu no Stokholmas, un arī uz Vāciju. Bet no 1. janvāra tas strādās tikai ar kuģiem uz Zviedriju.»
Apsūdzībā arī apgalvots, ka būtisks kaitējums izpaudies tādā veidā, ka A. Lembergs esot grāvis pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūciju tēlu. A. Lembergs liecināja: «Pašvaldības vadītājam nekādas saistības ar šo lēmumu nav. Apsūdzībā nav norādīts, pirmkārt, kas tā ir par pašvaldības institūciju, otrkārt, par kādu tēlu ir runa, kas jāsaprot ar jēdzienu - tēls, kā to mēra, un nav norādīts konkrēti, kā tad tas tēls tika sagrauts. Apsūdzībā būtu jābūt uzrādītai kaut kādai dinamikai - vispirms tēls ļoti labs, pēc tam ļoti slikts. Apsūdzībā nekas par to nav teikts. Līdz ar to apsūdzība ir abstrakta, nekonkrēta, nesaprotama, un man liegtas tiesības uz aizstāvību. Es nesaprotu, kā var ar tādu lēmumu nodarīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm?».