Otrdiena, 30.aprīlis

redeem Liāna, Lilija

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Sargāsi brīvostas līdzekļus – vari dabūt apsūdzību

© F64

Ventspils brīvostas valdes lēmums nesegt zaudējumus SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas šai uzņēmējsabiedrībai radušies, jo valsts nav pildījusi savas saistības, noderējis Aivara Lemberga apsūdzēšanai būtiska kaitējuma radīšanā «valsts un sabiedrības (sabiedriskajām) interesēm», atklājas tā dēvētajā Lemberga prāvā.

Turpinot sniegt liecības tiesa, A. Lembergs pieminēja 2001. gada 11. maija Ventspils brīvostas valdes lēmumu pieņemt zināšanai brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa ziņojumu par uzņēmēju likumīgu prasību segt zaudējumus, kuri radušies tādēļ, ka valsts nesniedza galvojumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam konteineru termināļa būvei.

Nav garantijas - nav kredīta; nav kredīta - nav līdzekļu būvniecībai; nav līdzekļu būvniecībai - netiek laikā nodots ekspluatācijā terminālis, kā rezultātā termināļa īpašnieki cieta zaudējumus. Termināļa būvniecības pirmā posma pabeigšanai Ventspils brīvostas pārvaldei pietrūka vairāk nekā pusmiljona latu. Termināli vajadzēja nodot ekspluatācijā

2000. gada 1. janvārī. Noord Natie Ventspils Terminals rēķinājās, ka pēc šā datuma varēs uzsākt uzņēmējdarbību. Lai varētu pieņemt un pārkraut kuģus, uzņēmēji nopirka tehniku, pieņēma darbā cilvēkus. Bet terminālis netika nodots ekspluatācijā ne 2000. gada janvārī, pat ne jūlijā, taču darbiniekiem bija jāmaksā alga un bankām - kredīti par iegādāto tehniku. Tajā pašā laikā terminālim ienākumi neveidojās, jo brīvostas pārvalde nebija izpildījusi savas saistības, kuras tā līdzekļu trūkuma dēļ arī nevarēja izpildīt. Tai pietrūka 505 963,50 latu.

Ventspils brīvostas valde, uzklausot ziņojumu par uzņēmēju sūdzību, tomēr nolēma atteikt kompensēt zaudējumus.

Absurds iegansts

Pat neraugoties uz to, ka brīvostas valde lēma atteikt segt zaudējumus, tagad, pēc sešpadsmit gadiem, šis lēmums tiek izmantots Rīgas apgabaltiesā A. Lemberga apsūdzēšanai par valsts amatpersonas dalību neatļautā darījumā - interešu konflikta situācijā, kas «nodarījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības (sabiedriskajām) interesēm». Prokurori apgalvo, ka A. Lembergs un viņa bērni esot «patiesā labuma guvēji SIA Noord Natie Ventspils Terminals». A. Lembergs to kategoriski noliedz un aicina prokurorus rūpīgi caurskatīt Uzņēmumu reģistra datus, kuros nedz A. Lembergs, nedz viņa bērni nav bijuši un nav SIA Noord Natie Ventspils Terminals īpašnieki vai amatpersonas.

Lai arī brīvostas valdes lēmumam atteikt zaudējumu atlīdzības izmaksāšanu 2001. gadā bijuši pievienoti skaidrojošie materiāli uz desmit lapām, tos prokurori krimināllietai nav pievienojuši.

A. Lembergs tiesai skaidroja, ka «tas izdarīts apzināti, lai tiesa nevarētu spriest, par ko tad īsti lēmums ir bijis».

Liecinot tiesā, A. Lembergs norādīja uz absurdu prokuroru apgalvojumos, ka lēmums pieņemts viņa vai viņa bērnu interesēs: «Kā interesēs lēmums par zaudējumu atmaksu var būt pieņemts, ja atteicējs ir brīvostas pārvalde? Kurš nesaņems naudu? Atbilde - SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kuram ir radīti zaudējumi. Man rodas iespaids, ka apsūdzības uzturētājs, rakstot apsūdzību, šo lēmumu nav pat izlasījis. Viņš ir izlasījis lēmuma virsrakstā - SIA Noord Natie Ventspils Terminals - un automātiski šo lēmumu pievienojis apsūdzībai. Prokurors jau varēja izlasīt arī lēmuma otro punktu, kur teikts: «atteikt atlīdzību». Tas nozīmē, ka brīvostas pārvalde atteikusies maksāt. Prokurors nav interesējies, kāpēc ir lēmums - atteikties maksāt. Viņš nav interesējies, par kādu zaudējumu atmaksu ir runa. Kas tie ir par zaudējumiem, viņam - pie vienas vietas. Tā iznāk. Es atvainojos. No apsūdzības izriet: ja kādam atsaka maksāt viņam radītos zaudējumus, tad tas nodrošina saimniecisko darbību. Cik slimam jābūt, lai kaut ko tādu uzrakstītu? Bet te tā ir uzrakstīts. Tās ir pilnīgas, atļaušos teikt, debilas muļķības.»

Kuram problēmas?

Liecinot A. Lembergs retoriski vaicāja, kā iespējams nodrošināt SIA Noord Natie Ventspils Terminals saimniecisko darbību - tā tas teikts apsūdzībā -, atsakot atlīdzināt zaudējumus SIA Noord Natie Ventspils Terminālam un iesakot brīvostai ar viņiem tiesāties?

Uz retorisko jautājumu atbildēja tiesnesis Boriss Geimans: «Tā ir jūsu problēma, ka jūs nevar saprast.»

A. Lembergs turpināja liecināt, sakot: «Nē, tā nav mana problēma. Tā ir apsūdzības problēma! Tā ir absolūti bezatbildīga valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, dienesta pienākuma pildīšana. Pat ja būtu lēmums - samaksāt zaudējumus, tad būtu jāvērtē, cik tie pamatoti aprēķināti. Un tad arī nekas pretlikumīgs nebūtu, jo terminālis stāvēja dīkstāvē septiņus mēnešus. Bet šeit ir lēmums - atteikt maksāt. Lēmums nemaksāt zaudējumus par dīkstāvi nekādu saimniecisko darbību nenodrošina. Tieši otrādi, atsakot maksāt zaudējumus, tiek nodarīts SIA Noord Natie Ventspils Terminals saimnieciskai pastāvēšanai būtisks kaitējums un radīti draudi SIA Noord Natie Ventspils Terminals maksātnespējai, jo SIA Noord Natie Ventspils Terminals savas saistības vajadzēja pildīt, un nevienu neinteresē, ka Ventspils brīvostas pārvalde savas saistības nav izpildījusi un atsacījusies maksāt par iespējamajiem zaudējumiem.»

A. Lembergs uzsvēra, ka atteikums maksāt SIA Noord Natie Ventspils Terminals zaudējumus nekādu mantisku labumu nedz viņam, nedz dēlam Anrijam Lembergam, nedz meitai Līgai Lembergai neradīja un nevarēja radīt, līdz ar to nebija arī nekāda interešu konflikta.

Vainīgs finanšu ministrs

A. Lembergs tiesai liecināja, ka 2001. gadā brīvostas valde konkrēto lēmumu pieņēma, balstoties uz tā brīža iespējām un situāciju. Pieņemot šādu lēmumu, valde vadījusies pēc saprātīguma un izdevīguma principiem, cerot, ka ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals izdosies miera ceļā vienoties un nemaksāt viņiem tik lielu summu.

Liecinot par apsūdzības sadaļu, kur viņš tiek apsūdzēts valsts un sabiedrības interešu ignorēšanā un neievērošanā par demokrātisku valsts iekārtu, A. Lembergs teica: «Nebija labi, ka Ventspils brīvostas pārvalde neizpildīja savas saistības pret uzņēmējiem. Bet valde jau nebija vainīga. Vainīgs bija tā laika finanšu ministrs Edmunds Krastiņš. Mani apsūdz arī par valsts amatpersonas ieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Brīvostas valde pieņēma lēmumu - tajā brīdī nemaksāt. Pirmkārt, naudas nebija; otrkārt, cerēja, ka tik lielu summu nevajadzēs maksāt, ja pārvaldniekam sarunu ceļā izdosies vienoties. Kā te var veidoties tas būtiskais kaitējums valsts un sabiedrības interesēm? Apsūdzībā nekas konkrēti nav uzrakstīts. Vienas vienīgas abstraktas frāzes, kādas var rakstīt caur koppapīru, kas arī te ir darīts. Nesaprotu apsūdzību. Es lūdzu to izskaidrot. Man atteica, un līdz ar to man liegtas tiesības uz aizstāvību. Apsūdzībā teikts, ka Aivaram Lembergam bija uzticēts Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amats. Ventspils domes priekšsēdētājam ar šo lēmumu nav nekāda sakara. Šādus lēmumus nepieņem arī brīvostas valdes priekšsēdētājs. Tāda veida lēmumus pieņem tikai brīvostas valdes locekļi.