"Oligarhu" krimināllietas virzītāji prokuroriem vairākkārt centušies iesmērēt brāķi
Tā dēvētā oligarhu krimināllieta vismaz četras reizes sūtīta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, tomēr visas četras reizes prokurori to nosūtījuši atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai.
Kā var spriest no pagaidām neoficiāli iegūtajām informācijas drumslām par t.s. oligarhu krimināllietu, kas propagandas nolūkos piecus gadus tika histēriski «kurināta», bet beidzot tomēr izbeigta, visas četras reizes augstākās raudzes Ģenerālprokuratūras prokurori KNAB darbā konstatējuši nepieļaujamu brāķi - paviršības un nepilnības izmeklēšanā, bet, galvenais, pierādījumu trūkumu konkrētu apsūdzību celšanai.
Pirmais grūdiens neveiksmīgs
Neraugoties uz 2011. gada sākumā Ģenerālprokuratūras vadībā dominējošo viedokli, ka 2009. gada 20. februārī uzsāktajās politiķa A. Šlesera un citu personu sarunu noklausīšanās nav gūti pietiekami fakti par noziedzīgiem nodarījumiem, tā dēvētā oligarhu krimināllieta pēkšņi tika uzsākta 2011. gada 20. maijā. Tas notika uzreiz pēc tam, kad kļuva zināms - Valda Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta amatam uz otro termiņu neatbalstīs Zaļo un zemnieku savienība, jo tā virzīs savu kandidātu.
Pēc pusgada - 2011. gada 2. decembrī - KNAB «oligarhu» lietu nosūtīja virsprokuroram Modrim Adleram kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tomēr 2012. gada 6. janvārī virsprokurors konstatēja, ka «nav pierādījumu, lai lemtu par Aivara Lemberga, Aināra Šlesera Viestura Silenieka un Andra Amerika apsūdzēšanu». M. Adlers krimināllietu nosūtīja atpakaļ KNAB izmeklētājai Agitai Znotiņai.
Buksē arī dalīšana
Otrajā piegājienā - 2012. gada 29. jūnijā - procesa virzītājs vērsies pie krimināllietu uzraugošā Ģenerālprokuratūras prokurora Māra Lejas ar ierosinājumu par krimināllietas sadalīšanu.
No Neatkarīgās ievāktajām neoficiālajām ziņām noprotams, ka KNAB gada laikā izmeklēšanu veicis trijos virzienos - par A.Šlesera saistību ar uzņēmējiem Viesturu Koziolu un Ralfu Kļaviņu (tā sauktā Rīgas Centrālā termināļa epizode), A. Šlesera saistību ar Aivaru Lembergu, Andri Ameriku un Viesturu Silenieku (tā sauktā Rīgas brīvostas epizode) un A. Šlesera saistību ar Bertoldu Fliku (tā sauktā airBaltic epizode). Procesa virzītājs vēlējies šīs epizodes izdalīt katru atsevišķā kriminālprocesā.
2012. gada 6. jūlijā M. Leja pieņēmis lēmumu atbalstīt ierosinājumu par airBaltic epizodes izdalīšanu, taču pārējā daļā KNAB ierosinājums noraidīts.
Procesa virzītājs par M. Lejas lēmumu 2012. gada 11. jūlijā vērsies ar sūdzību pie virsprokurora Modra Adlera. Tomēr virsprokurors 2012. gada 19. septembrī atzinis, ka sūdzība ir nepamatota, jo «nav juridiska pamata kriminālprocesa sadalīšanai».
Zondējošais izgājiens
KNAB nav licies mierā, un 2013. gada 11. martā A. Znotiņa nosūtījusi M. Adleram divas mapes ar kriminālprocesa materiāliem. Mapēs apkopoti dažādi savāktie fakti saistībā ar A. Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdē. M. Adlers mapes nosūtījis savam padotajam Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram Jurim Jurisam (tam pašam, kurš šobrīd uztur valsts apsūdzību tā dēvētajā Lemberga prāvā). M. Adlers rezolūcijā norādījis: «J. Jurisa kungam. Lūdzu iepazīties ar Krimināllietas materiāliem (2. sēj) un sagatavot viedokli par iespējamo šo «balsu pirkšanas» epizodes tālāko virzību, iespējamo personu saukšanu pie kriminālatbildības.»
Jau 2013. gada 12. aprīlī J. Juriss savam priekšniekam sniedzis atbildi, kurā citā starpā teikts: «Izvērtējot un izanalizējot manā rīcībā nodotos krimināllietas materiālus, manā ieskatā var izdarīt secinājumu, ka uz doto brīdi izmeklēšanā vēl nav savākti pietiekami pierādījumi, novēršot saprātīgas šaubas, uz kuru pamata iepriekš minētās personas (A. Lembergs, A. Šlesers, V. Silenieks un A. Ameriks) varētu tikt apsūdzētas.»
No atbildes noprotams, ka J. Juriss ir patiesi vēlējies, lai tiktu savākts pietiekams pierādījumu apjoms apsūdzību celšanai, tādēļ viņš nav aprobežojies tikai ar secinājumiem par pierādījumu nepietiekamību. Viņš visai izvērsti izklāstījis, kā un kādus pierādījumus vēl vajadzētu iegūt. J. Juriss norādījis, ka nepieciešams iegūt pierādījumus par to, «kādas konkrēti personas ir vienojušās, kāds ir vienošanās raksturs un būtība» u.tml.
Ceturtā neveiksme un kapitulācija
2015. gada 31. augustā KNAB atkal nosūtījis krimināllietu Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Mēnesi pirms tam -19. jūlijā - procesa virzītāja Ilze Kivleniece nolēmusi izbeigt kriminālprocesu pret V. Silenieku, jo «nav noticis noziedzīgs nodarījums».
2015. gada 10. septembrī M. Leja pieņēmis lēmumu par krimināllietas «atgriešanu izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai». 2015. gada 14. septembrī Ģenerālprokuratūra krimināllietu nosūtījusi atpakaļ KNAB.
2016. gada 12. decembrī I. Kivleniece parakstījusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
Tomēr pēc tam pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu pret A. Šleseru. No neoficiāliem avotiem vien zināms, ka kādā no uzņēmumiem, kuros tika veiktas kratīšanas, atrasta pretnoklausīšanās ierīcēm līdzīga iekārta, kas varētu būt šīs administratīvās lietas uzsākšanas iemesls.