Pat grozījumi likumos izmantoti, lai kuplinātu apsūdzību Lembergam
2002. gadā stājās spēkā grozījumi speciālajos brīvostu saimniecisko darbību regulējošajos likumos. Ventspils brīvostā strādājošajiem uzņēmējiem vajadzēja precizēt dokumentus atbilstoši Saeimas veiktajiem likumu grozījumiem.
Šo apstākli izmantojuši prokurori tā dēvētajā Lemberga lietā. Šie prokurori apgalvo, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs lemšanā par dokumentu saskaņošanu ar grozīto likumu prasībām nav bijis tiesīgs piedalīties, jo viņš un viņa radinieki esot SIA Noord Natie Ventspils Terminals «patiesā labuma guvēji». Tiesā A. Lembergs šo apgalvojumu kategoriski noliedz, norādot, ka nedz viņam, nedz viņa radiniekiem SIA Noord Natie Ventspils Terminals kapitāla daļas nav piederējušas un nepieder, par ko ir iespējams pārliecināties Uzņēmumu reģistrā.
Kā tiesā liecināja A. Lembergs, lēmumi Ventspils brīvostas valdei saistībā ar Saeimā veiktajiem likuma grozījumiem bija jāpieņem, lai precizētu ostas robežas - kvadrātmetrus, kuros savu saimniecisko darbību izvērta SIA Noord Natie Ventspils Terminals.
Brīvostas pārvaldei bijis svarīgi, lai jaunpieņemto likumu dēļ neveidotos nesakritība starp teritoriju, kuru uzņēmēji izmanto, un teritoriju, kura fiksēta dokumentos, par ko tiek maksāta nomas maksa. Nesakritība varēja novest pie tiesvedības un finansiāliem zaudējumiem brīvostai.
Savu interešu šeit nevar būt
A. Lembergs liecināja, ka apsūdzībā minētajā valdes sēdē balsojums kā tāds nav bijis un tas neesot atspoguļots arī protokolā: «Es pajautāju, vai brīvostas valdes locekļiem ir iebildumi pret brīvostas pārvaldnieka sagatavoto lēmumu. Nekādu iebildumu nebija, un līdz ar to uzskatījām, ka lēmums ir pieņemts. Neviens visus šos piecpadsmit gadus par lēmumu nekādas pretenzijas nav cēlis. Sakarā šo lēmumu es varu liecināt, ka es neapzinājos un man nebija jāapzinās, ka mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā man bija aizliegta ar likumu. Jo nedz mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā, nedz pats lēmums nekādi nevarēja ietekmēt manas un manu radinieku materiālās intereses. Es neapzinājos un man nebija jāapzinās, ka mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā varēja radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo es darbojos vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, un nedz mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā, nedz pats lēmums nevarēja radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo lēmums pilnīgi atbilda valsts un sabiedrības interesēm. Piedaloties lēmumu pieņemšanā, man nebija nekādas savas intereses. Cik man ir zināms, nekādas savas intereses nebija arī maniem radiniekiem, un es neko nenoklusēju. Nedz mana iespēja piedalīties šajā pieņemšanā, nedz pats lēmums nevarēja ietekmēt manas un manu bērnu mantiskās un materiālās intereses.»
Darbības atbilstošas likumam
Apsūdzībā apgalvots, ka, A. Lembergam piedaloties šāda lēmuma pieņemšanā, esot ietekmētas A. Lemberga, viņa dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās (materiālās) intereses Noord Natie Ventspils Terminals, jo šis lēmums esot nodrošinājis SIA Noord Natie Ventspils Terminals saimnieciskās darbības veikšanu. Par šo sadaļu apsūdzībā A. Lembergs liecināja: «Šis lēmums nekādā veidā nekādu saimnieciskās darbības veikšanu nenodrošināja. Saimniecisko darbību veic cilvēki, kuri strādā, piemēram, ar tehniku, pamatā krāniem, vai kaut ko tamlīdzīgu, kas pārkrauj kravas. Lēmums bija jāpieņem, jo izmainījās likumi, un ir jāpieskaņo atļaujas ar jaunajiem likumiem.»
Nekā konkrēta
Prokurori apsūdzībā arī apgalvo, ka būtisks kaitējums no A. Lemberga dalības lēmuma pieņemšanā izpaudies tiesību normu tiesiskā nenodrošināšanā un precīzas un efektīvas piemērošanas publiski tiesiskajās attiecībās nenodrošināšanā, kā arī atklātības nenodrošināšanā pret sabiedrību. «Speciālie likumi, kas regulēja darbību Ventspils brīvostā un citās brīvostās, bija mainījušies. Pastāvošie līgumi bija jāpiemēro jaunajām tiesību normām. Tas arī šajā lēmumā tika izdarīts. Līdz ar to tiesību normas tika tiesiski, precīzi un efektīvi piemērotas publiski tiesiskajās attiecībās. Par atklātību pret sabiedrību, cik bija nepieciešams, tā tika nodrošināta. Par to, ka es esot slēpis, apzināti noklusējis savu atrašanos interešu konflikta situācijā, savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Ar šādiem te vispārējiem apgalvojumiem stāsts apsūdzībā beidzas. Tur nav nekas konkrēti pateikts par mantiskām materiālajām interesēm, kādas tās ir
SIA Noord Natie Ventspils Terminals saistībā ar šo lēmumu. Tāpat nekas nav pateikts konkrēti, kā tad lēmums ietekmēja manas, dēla un meitas mantiskās, materiālās intereses. Skaidrs, kad nekādā veidā šis lēmums neietekmēja un nevarēja ietekmēt.»
Kārtībai jābūt
Nākamais prokuroru apgalvojums, ka būtiskais kaitējums esot izpaudies tādā veidā, ka A. Lembergs kā valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, ignorējis, neievērojis valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku valsts iekārtu. A. Lembergs tiesai atgādināja, ka šāds apgalvojums ir «juridiski analfabētisks» kaut vai tādēļ vien, ka tolaik un tagad brīvostas valdes loceklis nav valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli: «Likumdevējs - Saeima - veica izmaiņas divos speciālajos likumos, kas regulē komersantu darbību brīvostās. Brīvostas pārvaldnieks aicināja izdarīt izmaiņas noslēgtajos līgumos ne tikai ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Viņš sagatavoja lēmumu, tika precizētas robežas par zemes platībām, ko izmanto Noord Natie Ventspils Terminals. Izsniedzot uzņēmējiem jaunu atļauju, vecās anulēja. Līdz ar to viss par demokrātisku valsts iekārtu tika ievērots. Es kā amatpersona, ne valsts amatpersona, protams, biju ieinteresēts, lai pieņemtie likumi tiktu integrēti arī noslēgtajos līgumos. Bet man personīgi un maniem bērniem nekādas personiskas intereses šādu lēmumu pieņemšanā, protams, nebija.».