Aivara Lemberga apsūdzēšanai izmantots pat Ventspils zivju kombināta darījums ar nekustamo īpašumu, kura dēļ pārslēgti zemes nomas līgumi ar Ventspils brīvostas pārvaldi.
2000. gada nogalē Ventspils zivju konservu kombināta valde adresējusi vēstuli Ventspils brīvostas pārvaldei, lūdzot anulēt 1995. gadā noslēgto zemes nomas līgumu par 4,9 hektāriem no Ventspils brīvostas teritorijas. Līdzīgu vēstuli Ventspils brīvostas pārvaldei adresējusi arī akciju sabiedrība Ventbunkers. Uzņēmums lūdzis Ventspils brīvostai nodot tam nomā šos pašus 4,9 hektārus uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi iepriekš bija izvirzīti zivju konservu kombinātam.
Viens pārdod, otrs pērk
Lietas būtība bija vienkārša: Ventbunkers ar Ventspils zivju konservu kombinātu bija noslēguši pirkumapārdevuma līgumu par nekustamo īpašumu Ventspilī, Dzintaru ielā 47. Līgums paredzēja, ka ēka, kura atrodas uz no Ventspils brīvostas nomātās 4,9 hektāru zemes gabala, pāriet Ventbunkers īpašumā. Līdz ar to šo zemi turpmāk lietos nevis Ventspils zivju konservu kombināts, bet gan Ventbunkers. It kā pašsaprotami - par zemes nomu maksā tas, kurš to izmanto. Tomēr tas prokuroriem derējis, lai pielemtu: darījums, kas pēc būtības noticis starp divām komercsabiedrībām, ir noziegums, kas nesis materiālu labumu A. Lembergam, nodarījis būtisku kaitējumu valstij un sabiedrībai, kā arī sagrāvis Ventspils domes priekšsēdētāja un «pašvaldības institūciju» prestižu.
Nauda tā pati
Liecinot par šo apsūdzību, A. Lembergs tiesai skaidroja: izlasot abu komercsabiedrību vēstules Ventspils brīvostas valdei, jebkuram loģiski domājošam cilvēkam kļūst skaidrs, kāpēc Ventbunkeram tiek iznomāti 49 tūkstoši kvadrātmetru zemes. «Apsūdzībā teikts, ka es, piedaloties šāda lēmuma pieņemšanā, ietekmēju savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventbunkers, jo nodrošināju akciju sabiedrības Ventbunkers saimnieciskās darbības veikšanu. Tāda veida apgalvojums ir pilnīgi nepamatots. Zivju konservu kombinātam bija izīrēta zeme, uz kuras atradās Zivju konservu kombinātam piederošs nekustamais īpašums. Zivju konservu kombināts pārdeva nekustamo īpašumu. Īpašums kā stāvēja uz tās zemes, tā turpināja stāvēt. Tā kā Zivju konservu kombināts īpašumu pārdeva, tas atteicās arī no zemes nomas. Piespiest uzņēmumu maksāt nomu nevar tāpēc, ka nav nekāda pamata. Taču šo īpašumu ir nopircis Ventbunkers, kurš saka: es uz tiem pašiem nosacījumiem maksāšu nomas maksu par to pašu zemes gabalu, uz kura atrodas tagad man piederošs nekustamais īpašums.
Kas mainās Ventspils brīvostas pārvaldei? Brīvostas pārvaldei līdz šim maksāja Zivju konservu kombināts, turpmāk maksās Ventbunkers. Nauda tā pati. Kur te var rasties kaut kādi ienākumi Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai vai Anrijam Lembergam? Brīvostas pārvalde absolūti ieinteresēta, lai kāds par zemes lietošanu maksā. Šajā gadījumā tas ir īpašnieks. Nekāda materiālā ieinteresētība no tā ne Aivaram, ne Līgai, ne Anrijam Lembergiem neradās un nevarēja rasties. Ja es esmu piedalījies tāda lēmuma pieņemšanā, tad tas bija normāls, loģisks lēmums. Kāpēc lai es nevarētu balsot par tādu lēmumu pie šādiem faktiskiem apstākļiem, kuri absolūti nerada nekādu interešu konfliktu, bet sakārto attiecības starp brīvostas pārvaldi un Ventbunkeru? Tāpēc es nesaskatu te absolūti nekādu interešu konfliktu no Korupcijas novēršanas likuma vai veselā saprāta viedokļa. No šāda veida lēmuma vai piedalīšanās tāda lēmuma pieņemšanā nekādas materiālās, mantiskās intereses Ventbunkeram neradās un mantas vērtības pieaugums ne man vai maniem bērniem neradās. Es savu dalību Ventbunkerā biju deklarējis, tas nebija nekāds noslēpums. Mani pārbaudīja, un man neviens neko neteica, ka ir kaut kādi interešu konflikti. Būtu teikuši - tad es būtu mēģinājis pamatot. Tas, ka apsūdzībā nav nekādu faktu par tām materiālām interesēm un visu pārējo, bet ir tikai abstrakts apgalvojums, tas pierāda to, ka apsūdzībai nav nekādu argumentu šāda apgalvojuma izteikšanai. Izrādās, ka attiecību sakārtošana starp Ventspils brīvostas pārvaldi un nomniekiem nodara būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.»
Tiesību normu piemērošana - efektīva
Par apsūdzības sadaļu, kurā teikts, ka ar šā lēmuma pieņemšanu nav tikusi nodrošināta «tiesību normu tiesiska, precīza, efektīva piemērošana publiski tiesiskajās attiecībās», A. Lembergs liecināja sekojošo: «Šāda veida lēmums precīzi nodrošināja tiesiskumu un precīzu un efektīvu tiesību normu piemērošanu, jo zemes noma jāmaksā tam, kura īpašums atrodas uz dotā zemes gabala. Mani arī apsūdz, ka es nenodrošināju atklātību pret privātpersonu. Par cik nav minēta, kāda privātpersona domāta, tad es nevaru komentēt šo apsūdzības apgalvojumu. Es ceru, ka nākamajā apsūdzībā būs minēts privātpersonas vārds, uzvārds un personas kods. Pret sabiedrību atklātums tika nodrošināts. Es deklarēju, ka es esmu Ventbunkera akcionārs. Es biju pārliecināts, ka nav un nevar būt problēmu, ja es šāda lēmuma pieņemšanā esmu piedalījies. Mana pārliecība bija, ka lēmums atbilda valsts un sabiedrības interesēm, brīvostas interesēm.».