Apsūdzēšanai izmantota pat benzīntanka būvniecība
Pieteikuma pieņemšana vides aizsardzības licences papildināšanai saistībā ar iecerēto benzīna uzpildes stacijas būvi izmantota Aivara Lemberga apsūdzēšanai.
2004. gada 17. maijā Ventspils dome lēma par akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta pieteikuma pieņemšanu vides aizsardzības licences papildināšanai. Uzņēmums vēlējās sākt konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas būvniecību un tās ekspluatāciju Ventspils brīvostas teritorijā aiz desmitās piestātnes.
Nav akcionārs
Prokurori A. Lemberga dalību lemšanā par Ventspils tirdzniecības ostas pieteikuma pieņemšanu Ventspils domē noformulējuši kā noziedzīgu darbību, ar kuru nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Tā kā apsūdzība balstīta uz Krimināllikuma 325. panta, kurš liedz dalību lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā, tad ir svarīgi pierādīt ne tikai interešu konflikta esamību, t.i., A. Lemberga vai viņa tuvāko radinieku saistību ar akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta, bet arī pierādīt konkrētu valstij un sabiedrībai nodarīto kaitējumu un tā apmērus.
Iepriekš A. Lembergs tiesai liecināja, ka apsūdzībā lasāmās prokuroru konstrukcijas par A. Lemberga un viņa ģimenes locekļu saikni ar akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta «neatbilst Latvijas Republikas Komerclikumam, kurš nosaka, ka akciju sabiedrībās dalībnieks ir tas, kurš ir reģistrēts akcionāru grāmatā. Ja akcionārs ir reģistrēts akcionāru grāmatā, tad, protams, viņš ir akcionārs. Tad viņam ir tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs, balsot; ja dala dividendes, saņemt dividendes; ja dala likvidācijas kvotu, viņš ir tiesīgs saņemt likvidācijas kvotu. Ja samazina pamatkapitālu, viņš var saņemt savu proporcionālo daļu no samazinātā kapitāla. Tas, kurš nav akcionārs, tam kompānijā nepieder absolūti nekas!»
Lai skaits būtu lielāks
Liecinot par šo apsūdzības epizodi saistībā ar labuma gūšanu sev un kaitējuma nodarīšanu valstij un sabiedrībai, A. Lembergs teica: «Pēc apsūdzības iznāk - ja [dome] pieņem pieteikumu vai iesniegumu, tad tas nodrošina saimnieciskās darbības veikšanu akciju sabiedrībā. Būtu ļoti skaisti - Ventspils dome pieņem iesniegumu, un Ventspils tirdzniecības ostā sāk ritēt saimnieciskā darbība. Tas būtu ģeniāli, bet tā dzīvē nesanāk. Šis iesniegums ar domes lēmumu pieņemts tā iemesla dēļ, lai ventspilnieki, kurus tā lieta interesē, zina, ka tāds pieteikums ir, un tas ir sakarā ar konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas būvniecību. Līdz ar to var sākties procedūra, kurā iedzīvotāji varēs uzzināt, par ko tad īsti ir runa, un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Protams, ka šāds lēmums nekādu saimniecisko darbību nodrošināt nevarēja un arī nekādas materiālās intereses ienākuma gūšanas veidā vai mantas vērtības pieauguma veidā tas neradīja. Līdz ar to, atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likumam, kas darbojās jau 2004. gadā, nekāds interešu konflikts nebija un pastāvēt nevarēja. Šis lēmums apsūdzībā pielikts klāt, lai tur būtu lielāks lēmumu skaits. Propagandā tas labāk izklausās. Ja apsūdzībā būtu pieci lēmumi, tad tā nenopietni izskatītos. Divdesmit astoņus gadus Lembergs strādāja amatā, bet apsūdzībā tikai pieci lēmumi? Bet, ja ir trīssimt četrdesmit lēmumi, tad tas vismaz skan. Pēc apsūdzības iznāk, ka, ja pieņem pieteikumu, tad tas arī rada būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, kaut gan līdz ar pieteikuma pieņemšanu ir izpildītas likuma prasības par iesniegumiem, kas uz mums - domi - attiecas un ir jāpilda. Apsūdzībā minēts kaitējums, bet nav minēts, kā tas izpaudās.»
Nomelnošana izgāzusies
Liecinot A. Lembergs uzsvēra, ka, piedaloties pieteikuma pieņemšanā, viņš nekādas savas intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta pat gribēdams nevarēja ietekmēt.
Pēc A. Lemberga teiktā, tikpat absurda esot apsūdzība par tiesību normu tiesiskas, precīzas, efektīvas piemērošanas publiski tiesiskajās attiecībās nenodrošināšanu, atklātības nenodrošināšanu un sabiedrības interešu par demokrātisku valsts iekārtu ignorēšanu, Ventspils pašvaldības vadītāja tēla graušanu: «Apsūdzībā sarakstīta vesela rinda ar likumiem, ko esmu pārkāpis. Sarakstīt jau var, bet tas neatbilst patiesībai. Piemēram, būtiskais kaitējums esot izpaudies tādā veidā, ka man uzticēts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amats, bet es šo uzticēšanos neesot attaisnojis, jo piedalījos lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā attiecībā uz akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta, ietekmējot savas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta. Tas ir abstrakts apgalvojums. Lai būtu interešu konflikts, jābūt materiālai ieinteresētībai. Pēc likuma tad jābūt ienākumiem vai mantas vērtības pieaugumam. Nekas tamlīdzīgs te nebija. Arī apsūdzībā nekas konkrēts nav uzrakstīts. Līdz ar to apsūdzība ir nesaprotama, neskaidra un nepamatota. Nekādas interešu konflikta situācijas nebija. Līdz ar to nekāds būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm netika nodarīts. Jo mazāk tādā veidā, kā te teikts apsūdzībā, ka es diskreditēju un grāvu pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas vadītāja tēlu. Šo lēmumu pieņemot, nekāds tēls netika sagrauts. Kā jūs zināt, godātā tiesa, 2007. gadā man tika celta apsūdzība, 2008. gadā tā nosūtīta tiesai. Visi tā laika materiāli nopublicēti vienā biezā grāmatā. Pēc tam Sprūdžs [bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs no Zatlera Reformu partijas] izpaudās ar savu rīkojumu, balstoties uz krimināllietas materiāliem, kurus [prokurors] Juris Juriss viņam piespēlēja. Sprūdžs savu rīkojumu izdeva. Tolaik par to pietiek.com rakstīja. Tagad atkal pietiek.com raksta. Nu un? Rezultāta nav nekāda. Visi centieni diskreditēt domi un mani izgāzušies. Tā dēvētā oligarhu lieta arī izgāzās. Lūk, tā.».