Māris Krūmiņš / Autori

Pirms šodien notiekošajām Dānijas parlamenta vēlēšanām rīkotās socioloģiskās aptaujas liecina, ka gan labā, gan kreisā bloka izredzes uzvarēt vērtējamas gandrīz absolūti vienādi, turklāt to, uz kuru pusi nosvērsies svaru kausi, var izšķirt balsotāji Grenlandē un Fēru salās. Pašreizējā premjere, sociāldemokrātu līdere Helle TorningaŠmita kampaņas laikā likusi uzsvaru uz Dānijas ekonomisko izaugsmi, bet viņas galvenais oponents, liberālās partijas Ventra vadītājs Larss Lēke Rasmusens visbiežāk runā par problēmām, kādas dāņu sabiedrībai sagādā nelegālie ieceļotāji.

Lai gan Vācijas amatpersonas apgalvo, ka maija sākumā notikušais kiberuzbrukums Bundestāga iekšējam datortīklam neesot izraisījis tālejošas sekas, mediji vēsta, ka ar Trojas zirga vīrusu jeb trojānu inficēts pat kancleres Angelas Merkeles dators. Joprojām nav skaidrs, cik daudz un kāda informācija no inficētajiem datoriem aizplūdusi nezināmā virzienā, bet eksperti izteikuši aizdomas, ka uzbrukumu sarīkojuši Kremlim pietuvināti krievu hakeri.

Pie aprīlī notikušā kiberuzbrukuma Francijas televīzijas kanālam TV5Monde vainojami nevis teroristu grupējuma Islāma valsts hakeri, kā tika uzskatīts sākumā, bet gan krievu kibernoziedznieki, kuri, ļoti iespējams, ir saistīti ar valsts struktūrām. Šādi ir Francijas speciālistu veiktās izmeklēšanas rezultāti, un šo versiju apstiprina arī vairākas privātas kompānijas, kas rūpējas par kiberdrošību.

Vairāki simti tūkstošu cilvēku Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā silti sveikuši princi Karlu Filipu un viņa jauno sievu Sofiju Helkvistu, kurai nu piešķirts princeses un Vermlandes hercogienes tituls. Līdz ar to Zviedrijas karaļpāris Karls VI Gustavs un Silvija izprecinājuši visus trīs savus bērnus, turklāt neviens no viņiem par savu dzīvesbiedru nav izvēlējies zilo asiņu pārstāvi.

Vakar apritēja 30. gadadiena, kopš parakstīts Šengenas līgums, kas faktiski atcēla robežkontroli starp to parakstījušajām ES valstīm.

Aptuveni 9600 kilometru – tāds ir attālums, kuru četru līdz sešu mēnešu laikā airu laivā plānojusi veikt amerikāniete Sonja Baumšteina. Turklāt ne jau kādā rāmā airēšanas kanālā, bet nevaldāmā un neprognozējamā Klusā okeāna plašumos, iztiekot bez palīgiem, kuri kritiskā brīdī varētu lieti noderēt. Ja 30 gadus vecajai S. Baumšteinai izdosies iecerētais, viņa kļūs par pirmo sievieti, kura spējusi vienatnē pārairēties pāri Klusajam okeānam – līdz šim tas izdevies vien diviem stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Dienvidkorejā turpina palielināties no koronavīrusa MERS bojāgājušo un ar šo vīrusu inficēto skaits – tūkstošiem cilvēku noteikta karantīna, atcelti daudzi masu pasākumi, slēgtas mācību iestādes, un būtiski samazinājies Dienvidkorejā iebraukušo tūristu skaits. Lai gan mediķi uzskata, ka panikai nav pamata, valsts prezidente vīrusa epidēmijas dēļ atcēlusi paredzēto vizīti ASV un pasludinājusi, ka tieši šonedēļ izšķirsies, vai vīruss, kas Dienvidkorejā ievazāts no Tuvajiem Austrumiem, turpinās savu izplatību.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons licis saprast, ka visiem valdības locekļiem būs jāatbalsta tas lēmums, kādu viņš pieņems pirms referenduma par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā – ja, pēc premjera domām, Londonai būs izdevies izkaulēt pietiekami pievilcīgus palikšanas nosacījumus, arī ministriem būs jāatbalsta palikšana ES. Tikmēr valdošās konservatīvo partijas rindās jau izveidojusies grupa, kas nolēmusi aicināt britus izstāties no ES.

Svētdien notikušo Turcijas parlamenta vēlēšanu rezultāti sagādājuši lielu vilšanos prezidentam Tajipam Redžepam Erdoganam.

Viens no beidzamo gadu spilgtākajiem amerikāņu šovbiznesa pāriem paziņojis par gaidāmo ģimenes pieaugumu – pēc aptuveni pusgada Kimas Kardašjanas un Kanjes Vesta nepilnus divus gadus vecajai meitiņai Nortai būšot brālītis vai māsiņa. Bet pāris dienas pirms šīs informācijas nonākšanas atklātībā pavīdējusi ziņa, ka Vests savai sievai un gaidāmajam mazulim gatavojot patiešām karalisku dāvanu – viņš interesējoties par popmūzikas karalim Maiklam Džeksonam savulaik piederējušo rančo «Neverland», kas nesen izlikts pārdošanā.  

Uz pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu grupas G7 līderu samitu, kas vakar sākās gleznainajos Bavārijas Alpos, jau otro gadu nav aicināta Krievija, kuru šādā veidā soda par agresiju pret Ukrainu. Taču nav šaubu, ka šīs valsts un tās prezidenta Vladimira Putina vārds divu dienu samita laikā tiks pieminēts ne vienu reizi vien – ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka samita dalībnieki apspriedīs, kā pretoties Krievijas agresijai Ukrainā, bet Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izteicis cerību, ka visas valstis vienosies par to, ka Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas nepieciešams saglabāt vai pat pastiprināt.

Nesenie plūdi Teksasā un Oklahomā, vairāki spēcīgi taifūni Klusajā okeānā, arī karstuma vilnis Indijā, kas prasījis vairāk nekā 2300 cilvēku dzīvības, – pēc klimata pētnieku domām, tie visi varētu būt vienas un tās pašas ķēdes posmi. Un tie liecina, ka pēc piecu gadu pārtraukuma Klusā okeāna austrumu daļā atkal veidojas dabas parādība, kas nosaukta par El Ninjo. Tas nozīmē, ka šogad varētu būt gaidāmi spēcīgāki nokrišņi Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu piekrastē, bet daļa Austrālijas, Āzijas un Āfrikas piedzīvos ilgstošu sausuma periodu.

Neraugoties uz likumā noteikto politisko neitralitāti, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ļoti aktīvi iesaistījies svētdien paredzēto parlamenta vēlēšanu kampaņā. Tas nav pārsteigums, jo vēlēšanas faktiski izvērtušās par referendumu, kurā tautai jāatbild, vai tā vēlas parlamentāro valsts pārvaldes sistēmu aizstāt ar prezidentālo, kurā galveno lomu, protams, spēlēs pats R. T. Erdogans. Lai tā notiktu, valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) jāgūst divu trešdaļu vairākums parlamentā, taču pašlaik šāds scenārijs šķiet apšaubāms.

Popmūziķis Enrike Iglesiass Meksikā notikušā koncerta laikā nopietni savainojis labās rokas pirkstus, kad centies noķert bezpilota lidaparātu, pie kura piestiprināta videokamera.

Līdz jūnija nogalei, kad Briselē notiks kārtējā Eiropas Savienības padomes sēde, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons plāno tikties ar visu pārējo 27 ES dalībvalstu līderiem, lai pārliecinātu viņus, ka Londonas pieprasīto reformu realizēšana ir visu interesēs – pat ja tas nozīmē grozījumus ES pamata līgumos.

Eiropas Savienības pārstāvji diezgan aizkaitināti komentējuši Krievijas izveidoto melno sarakstu, kurā iekļauti 89 ES valstu politiķi, amatpersonas un militārpersonas, kam aizliegta iebraukšana Krievijā. Lielākās iebildes ir pret to, ka Maskava nav katrā konkrētajā gadījumā skaidrojusi, kāpēc noteikts šāds aizliegums, lai gan ir acīm redzami – sarakstā iekļauti tie, kuri īpaši kritiski komentējuši Krievijas politiku. Vairāki no viņiem pauduši gandarījumu par šo faktu, norādot, ka viņu vārdu atrašanās sarakstā nozīmē – Krievijā kritika ir sadzirdēta.

Tieši pirms nedēļas Īrijā notikušais referendums, kurā 62% dalībnieku atbalstīja viendzimuma laulību legalizēšanu, izraisījis prognozējamo viļņošanos daudzviet pasaulē. Vācijā un Austrālijā pagaidām nesekmīgi tiek virzīta līdzīga referenduma ideja, bet Itālija, lai neatpaliktu no progresīvās cilvēces, steidz pieņemt vismaz likumu par homoseksuālo pāru partnerattiecībām. Augsta ranga Vatikāna amatpersona tikmēr Īrijas referenduma rezultātus vērtējusi ne tikai kā kristietības, bet arī kā visas cilvēces sakāvi.

Plašu rezonansi Krievijā izraisījusi Sanktpēterburgas General Motors rūpnīcas darbinieku cīņa par lielākām kompensācijām uzņēmuma slēgšanas dēļ. Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad pat Kremlim lojālie mediji vēsta par to, ka Rietumu uzņēmumu slēgšana bez darba atstāj Krievijas iedzīvotājus. Taču patiesībā šādu gadījumu beidzamā pusgada laikā Krievijā bijis diezgan daudz – gan Maskavas agresīvās ārpolitikas pieņemto sankciju un pretsankciju dēļ, gan dēļ izmaiņām likumdošanā, gan tāpēc, ka kritusies rubļa vērtība un Krievijas iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies.

Vēlētāji turpina novērsties no konservatīvās Tautas partijas un sociālistiem, kas pārmaiņus pie varas bijuši beidzamo 40 gadu garumā. Liels skaits balsotāju priekšroku devuši jaunajiem politiskajiem spēkiem – ar kreiso partiju Podemos saistītām kustībām un labēji centriskajai Ciudadanos. Šo partiju pārstāvji cer, ka līdzīga tendence saglabāsies līdz novembrim, kad Spānijā plānotas parlamenta vēlēšanas.

Samērā negaidītu zaudējumu Polijas prezidenta vēlēšanās piedzīvojis līdzšinējais valsts vadītājs, centrisko spēku līderis Broņislavs Komorovskis, kurš jau svētdien vēlu vakarā pēc vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas bija spiests ar uzvaru apsveikt savu konkurentu no konservatīvo nometnes Andžeju Dudu. Politologi, atgādinot par prezidenta pilnvarām, prognozē, ka Polijas attiecības ar ES un Krieviju kļūs vēl vēsākas, taču daudz kas izšķirsies oktobrī, kad Polijā notiks parlamenta vēlēšanas.

Pagājušonedēļ Rīgā notikušā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samita dalībnieki šo tikšanos nosaukuši par veiksmīgu, tomēr starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka ES nav nekā daudz ko piedāvāt sešām bijušās PSRS valstīm, trīs no kurām vēlētos iestāties savienībā, un pat kopējās deklarācijas izstrādāšana ritējusi kā pa celmiem.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».