Pirms šodien notiekošajām Dānijas parlamenta vēlēšanām rīkotās socioloģiskās aptaujas liecina, ka gan labā, gan kreisā bloka izredzes uzvarēt vērtējamas gandrīz absolūti vienādi, turklāt to, uz kuru pusi nosvērsies svaru kausi, var izšķirt balsotāji Grenlandē un Fēru salās. Pašreizējā premjere, sociāldemokrātu līdere Helle TorningaŠmita kampaņas laikā likusi uzsvaru uz Dānijas ekonomisko izaugsmi, bet viņas galvenais oponents, liberālās partijas Ventra vadītājs Larss Lēke Rasmusens visbiežāk runā par problēmām, kādas dāņu sabiedrībai sagādā nelegālie ieceļotāji.
Reuters atgādina, ka vēl pirms dažiem mēnešiem kreisi centriskā koalīcija no labējiem spēkiem socioloģiskajās aptaujās atpalikusi par gandrīz 10 procentpunktiem. Taču tagad spēku samērs izlīdzinājies. Jyllands Posten prognozējusi, ka uzvarēs premjeres vadītie spēki, kuri saņems 50,1% balsu, Politiken raksta, ka uzvara ar 50,2% tiks labējiem spēkiem, bet AFP ironiski vēsta par kādu sociologu, kurš sacījis, ka prognozēšana ir bezjēdzīga un abām nometnēm ir absolūti vienādas izredzes uz uzvaru – uzvarētāja noskaidrošanai tikpat labi varot mest gaisā monētu. Gallup Dānijas birojs pagājušās nedēļas nogalē informēja, ka aptuveni 20% vēlētāju vēl neesot izlēmuši, par ko balsot, bet Reuters atgādināja, ka socioloģiskās aptaujas neatspoguļo Grenlandes un Fēru salu iedzīvotāju noskaņojumu. No katras
šīs teritorijas Dānijas parlamentā, kur kopā ar 179 deputāti, būs pa diviem pārstāvjiem, un iespējams, ka tieši no viņiem būs atkarīgs, vai H. TorningaiŠmitai izdosies saglabāt valdības vadītājas amatu. «Politologi prognozē, ka Ziemeļatlantijas teritorijās uzvaru gūs partijas, kas ideoloģiskā ziņā ir tuvākas sociāldemokrātiem,» raksta Reuters. Taču to pārstāvji, iespējams, mēģinās izzondēt situāciju un var pieslieties opozīcijai, ja tā izteiks kādus piedāvājumus, kas labāk atbilst Grenlandes un Fēru salu interesēm.
AFP norāda – tas, ka premjere vēlēšanas izsludinājusi tieši tajā pašā nedēļā, kad viņas valdība paziņoja, ka Dānijai izdevies pārvarēt smagāko ekonomisko krīzi pēc Otrā pasaules kara, nav nekāda sagadīšanās. Kampaņas laikā H. TorningaŠmita uzsvaru likusi tieši uz ekonomisko izaugsmi, kas šogad paredzēta 1,7% apmērā, bet nākamgad sasniegšot 2% – protams, tikai tad, ja vēlētāji atkal uzticēsies kreisi centriskajiem spēkiem. «Šo atgūšanos ir nodrošinājusi mana politika,» vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem lepni paziņojusi premjere. Tomēr gan politiskie pretinieki, gan ekonomikas eksperti norāda, ka tā īsti nav taisnība. «Ekonomiskā situācija uzlabojas tāpēc, ka mēs sākam izjust globālās augšupejas sekas. Dānija ir diezgan atvērta valsts, un mēs lielā mērā esam atkarīgi no eksporta,» sarunā ar AFP skaidrojis domnīcas Cevea analītiķis Frenks Skovs. Pārmest viņam politisko angažētību nav nekāda pamata, jo šī domnīca tiek uzskatīta par kreisā spārna ideju paudēju.
Ne tikai politiskie pretinieki, bet arī pašas partijas biedri H. TorningaiŠmitai pārmet 2011. gadā doto priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Liberāļi atgādinājuši, ka premjere solījusi uzlabot sabiedriskā transporta un veselības aizsardzības sistēmas, taču tas tā arī nav paveikts.
«Tā vietā, lai, kā solīts, palielinātu izglītībai un infrastruktūrai atvēlēto finansējumu, valdība samazināja bezdarbnieku pabalstus un studentu stipendijas,» Reuters atgādina par lēmumiem, kas izraisījuši nepatiku koalīcijas kreisajā spārnā. Aizbildinājums, ka tas noticis krīzes dēļ, kad visiem bija jāsavelk jostas, īsti nedarbojas. Piemēram, lēmums par enerģētikas kompānijas DONG valsts daļu pārdošanu amerikāņu investīciju bankai, kas lika no koalīcijas aiziet Sociālistu Tautas partijai, tika pieņemts šā gada janvārī – brīdī, kad, pēc pašas premjeres sacītā, ekonomika jau bija atguvusies. «Viņas vadībā sociāldemokrāti neapšaubāmi pavirzījušies uz labējā spārna pusi,» norādījis Orhūsas universitātes politikas zinātņu profesors Rūne Stubagers.
Par to liecina arī partijas nostāja attiecībā uz ieceļotājiem. Dānijas sociāldemokrāti tradicionāli bijuši atvērto durvju politikas piekritēji, taču sabiedrības noskaņojumu nav varējuši neņemt vērā. Atzīstot, ka daudzi ieceļotāji nevis meklē darbu, bet izmanto Dānijas dāsno sociālās nodrošināšanas sistēmu, sociāldemokrāti uz vēlēšanām devušies ar lozungu Ja tu ierodies Dānijā, tev ir jāstrādā un atgādinājuši, ka šī valdība jau ieviesusi pagaidu uzturēšanās atļaujas bēgļiem (premjere sacījusi, ka tas nozīmē – ja valstī, no kuras viņi ieradušies, konflikts ir beidzies, bēgļiem jāatgriežas) un padarījusi sarežģītāku vīzu saņemšanu tiem, kuri vēlas Dānijā dzīvot kopā ar saviem ģimenes locekļiem. «Tomēr daudzi vēlētāji uzskata, ka šajā jautājumā labāk paļauties uz opozīciju, kurā pārstāvēta arī pret imigrantiem noskaņotā Dānijas Tautas partija,» raksta AFP. Labējo spēku alianse vēlas samazināt sociālos pabalstus tiem ieceļotājiem, kas ieradušies samērā nesen, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegt vien tiem, kuriem ir darbs un kuri apguvuši dāņu valodu.