Sankcijas un ekonomika liek slēgt ārzemju uzņēmumus Krievijā
Plašu rezonansi Krievijā izraisījusi Sanktpēterburgas General Motors rūpnīcas darbinieku cīņa par lielākām kompensācijām uzņēmuma slēgšanas dēļ. Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad pat Kremlim lojālie mediji vēsta par to, ka Rietumu uzņēmumu slēgšana bez darba atstāj Krievijas iedzīvotājus. Taču patiesībā šādu gadījumu beidzamā pusgada laikā Krievijā bijis diezgan daudz – gan Maskavas agresīvās ārpolitikas pieņemto sankciju un pretsankciju dēļ, gan dēļ izmaiņām likumdošanā, gan tāpēc, ka kritusies rubļa vērtība un Krievijas iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies.
Gazeta.ru atgādina, ka lēmumu par automašīnu Opel un Chevrolet tirdzniecības pārtraukšanu Krievijā un Sanktpēterburgā esošās rūpnīcas slēgšanu, kas gan nodēvēta par iekonservēšanu, General Motors pieņēma martā – pēc tam, kad ievērojami kritās Krievijā pārdoto automašīnu apjoms. Uzņēmuma Autostat vadītājs Sergejs Udalovs sarunā ar Gazeta.ru gan izteicis aizdomas, ka tas ir tikai viens no iemesliem, jo arī citi lielie autoražotāji cietuši no krīzes, taču nav atteikušies no darbības Krievijā. «Es neizslēdzu iespēju, ka politisku iemeslu dēļ ASV valdība izdarījusi spiedienu uz koncerna vadību,» skaidrojis S. Udalovs.
Lai nu kā, bet 31. maijā rūpnīca pārstās darboties un darba vietas zaudēs kopumā ap 700 cilvēku. Vairāk nekā 400 no viņiem jau piekrituši General Motors piedāvātajai kompensācijai septiņu vidējo mēnešalgu apjomā, bet pārējie pašlaik cīnās par lielāku kompensāciju un iespējām uz kompānijas rēķina apgūt citas prasmes, lai varētu atrast darbu, – šādu iespēju uzņēmums piedāvājis, slēdzot savu ražotni Austrālijā. Taču uzņēmuma aiziešana no Krievijas tirgus par bezdarbniekiem padarīs ne tikai šos 700 cilvēkus – darbu zaudēs arī 284 dīleru centros strādājošie un grūti prognozējams skaits autoservisu darbinieku.
Izdevums Birževoj lider norāda – S. Udalova apgalvojums, ka tikai General Motors šādi reaģējis uz krīzi un sankcijām, nav korekts. Marta nogalē un aprīļa sākumā pret atlaišanu protestēja aptuveni 700 Vsevolžskas pilsētas rūpnīcas Ford Sollers darbinieku. Arī šis uzņēmums darbību apstādinājis, kā sacīts oficiālajā paziņojumā, «izdevumu optimizācijas programmas ietvaros». Rubļa vērtības krišanās dēļ darbu zaudējuši arī Dienvidkorejas autoražotāju SsangYong izplatītāji (pagaidām šis uzņēmums vēl nav slēdzis savas divas ražotnes Vladivostokas apgabalā), baumo par to, ka savu automašīnu eksportu uz Krieviju varētu pārtraukt Honda.
Birževoj lider norāda, ka līdzīga situācija ir arī citās jomās. Savas investīcijas Krievijā būtiski samazinājusi pārtikas preču ražošanas grupa Danone un alus ražotāji Carlsberg Group, gandrīz jau parakstīto līgumu ar gāzes ieguves monopolistu Gazprom anulējis viens no lielākajiem Vācijas ķīmiskajiem koncerniem BASF. Savukārt pazīstamais sporta preču ražotājs adidas, kas sadarbību ar Maskavu uzsāka vēl PSRS laikos, paziņojis par 200 firmas veikalu slēgšanu visā Krievijā. Jau pagājušā gada rudenī, neilgi pēc tam, kad stājās spēkā pret Krieviju noteiktās sankcijas, no šīs valsts tirgus aizgāja amerikāņu programmnodrošinājuma kompānija Adobe Systems, bet novembrī tās pēdās gāja Microsoft paspārnē esošā Skype. Lielākā daļa tās programmētāju gan tika uzaicināti no Zeļenogradas, kur strādāja līdz šim, pārcelties uz Prāgu, taču kompānijas maksātie nodokļi nu Krievijas budžetam ies secen. Līdzīgu piedāvājumu strādājošajiem izteikusi arī Google, kas Krieviju bijusi spiesta pamest cita iemesla dēļ – šīs valsts likumdošana tagad prasa visus lietotāju datus glabāt uz serveriem, kas fiziski atrodas Krievijas teritorijā, kas Google nav pieņemami, raksta Birževoj lider.
Visaptveroša statistika par to, cik daudz ārvalstu uzņēmumu pārtraukuši savu darbību Krievijā, nav pieejama. Tomēr pietiekami daiļrunīga ir nesen Ņezavisimaja gazeta publicētā vēsts – no 6000 Krievijā aktīvajiem uzņēmumiem ar vācu kapitālu aptuveni 60% jau izjutuši sankciju, pretsankciju un rubļa krituma negatīvās sekas. Ir liela varbūtība, ka daudzas kompānijas savu darbību Krievijā būs spiestas pārtraukt.