Spāņu vēlētāji pievēršas jaunām partijām
Vēlētāji turpina novērsties no konservatīvās Tautas partijas un sociālistiem, kas pārmaiņus pie varas bijuši beidzamo 40 gadu garumā. Liels skaits balsotāju priekšroku devuši jaunajiem politiskajiem spēkiem – ar kreiso partiju Podemos saistītām kustībām un labēji centriskajai Ciudadanos. Šo partiju pārstāvji cer, ka līdzīga tendence saglabāsies līdz novembrim, kad Spānijā plānotas parlamenta vēlēšanas.
Aptuveni 35 miljoniem balsstiesīgo (vēlēt gan devās tikai 49% no viņiem) svētdien bija jāievēlē 13 reģionālie parlamenti un 8100 pilsētu domes un pašvaldības. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka premjera Mariano Rahoja vadītā Tautas partija saglabājusi lielākā politiskā spēka statusu, taču tās atbalstītāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, būtiski samazinājies. Deutsche Welle atgādina, ka 2011. gadā Tautas partija ieguvusi 37% vēlētāju atbalstu, taču šogad par to balsojuši vien 27%. Turklāt neapmierinātība ar valdošās partijas darbību nav devusi ierastās dividendes arī galvenajai opozīcijas partijai – atbalsts sociālistiem četru gadu laikā krities no 28% līdz 25%.
Līdz ar to par galvenajiem vēlēšanu uzvarētājiem uzskatāmi jaunpienācēji, kas politisku partiju statusu ieguvuši pavisam nesen. Visvairāk tas attiecināms uz partiju Podemos, kuru daudzi Eiropas politologi jau pasteigušies salīdzināt ar Grieķijā pie varas esošo radikāli kreiso spēku apvienību Syriza. Šī politiskā spēka pamati tika likti 2011. gada maijā, kad Spānijā sākās pret taupības politiku vērstie kustības Indignado rīkotie protesti. Pērn Podemos kļuva par politisku partiju, bet tās līderis Pablo Iglesiass tomēr nolēma, ka municipālajās vēlēšanās tās kandidāti nestartēs – tā vietā daudzās municipalitātēs Podemos atbalstīja tos sarakstus, kuru ideoloģija kreisajiem šķita vispieņemamākā. Tas novedis pie lieliskiem panākumiem – Barselonas domes vēlēšanās šāds saraksts En Comu apsteidza pat labējo Katalāņu nacionālistu partiju, un kļūt par visas pasaules tūristu iecienītās pilsētas mēru labas izredzes ir 41 gadu vecajai Adai Kolau. Savulaik viņa kļuva pazīstama ar to, ka pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas un tai sekojošās ekonomiskās krīzes centās aizstāvēt hipotekāro kredītu parādniekus, kurus bankas bez žēlastības izlika no mājokļiem. Tāpat kreisajiem pavērusies iespēja pārtraukt 23 gadus ilgušo Tautas partijas valdīšanu Madridē. Otru labāko rezultātu galvaspilsētā sasniedzis Podemos atbalstītais saraksts Ahora Madrid, un koalīcija ar sociālistiem var novest pie tā, ka par Madrides mēru kļūs 71 gadu vecā atvaļinātā tiesnese Manuela Karmena, kura Fransisko Franko laikos bija aizliegtās komunistiskās partijas aktīviste.
Spānijas laikraksti uzsver, ka pagaidām pavilkt svītru zem vēlēšanu rezultātiem vēl ir pāragri, jo daudzviet gaidāms ļoti aizraujošs un neprognozējams koalīciju veidošanas process, kurā savu lomu spēlēs arī Ciudadanos (Pilsoņi), kuru liberālā ekonomiskā programma liek domāt par sadarbību ar Tautas partiju.
Taču dažas lietas jau ir skaidras. Astoņos no 13 Spānijas reģioniem, kur notika vēlēšanas, Tautas partija ir zaudējusi savu absolūto vairākumu, un tai būs jānodemonstrē zināma izveicība un gatavība kompromisiem, lai noturētos pie varas. AP atgādina, ka Spānijā vara ir diezgan decentralizēta un reģioniem ir lielas pilnvaras attiecībā uz veselības aizsardzībai un izglītībai atvēlētajiem izdevumiem.
«Spānijas politiskā panorāma ir iegājusi jaunā fāzē,» vakar vēlēšanu rezultātus komentēja labēji centriskais laikraksts El Mundo, bet konservatīvā avīze ABC piebildusi, ka Tautas partija, neraugoties uz to, ka saņēmusi lielāko atbalstu, tomēr zaudējusi varu. Lai gan pērn Spānijā beidzot atkal bija vērojama ekonomiskā izaugsme (pirmo reizi kopš 2008. gada), lielākā daļa ierindas cilvēku šo makroekonomisko rādītāju sekas vēl nav izjutuši, arī bezdarba līmenis joprojām ir gandrīz 25%, iedzīvotāju neapmierinātību ar valdošo partiju skaidro avīze. El Pais tikmēr uzsver, ka pagaidām daudzu piesauktā revolūcija Spānijā vēl nav notikusi, taču neesot pamata nenovērtēt arī tiekšanos pēc pārmaiņām, ko atspoguļo vēlēšanu rezultāti.