Ārvalstu investori pieņemtos grozījumus interešu konflikta novēršanai vērtē atzinīgi

© Pixabay

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi vērtē Saeimas pieņemtos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.

FICIL norāda, ka šie grozījumi ievieš stingrus ierobežojumus amatu savienošanai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā arī publisko personu kontrolētajos uzņēmumos, tā apliecinot valsts apņemšanos virzīties uz labu pārvaldību un godīgu konkurenci starp valsts un privātajiem uzņēmumiem.

FICIL jau gadiem ilgi ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt interešu konflikta novēršanas mehānismus valsts amatpersonu darbībā, uzsverot, ka tā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, stiprinātu valsts kapitālsabiedrību efektīvāku pārvaldību un veicinātu investīciju pieplūdumu.

Saeimas ceturtdien pieņemtie grozījumi FICIL ieskatā ievērojami sekmē šo mērķu sasniegšanu, jo tie mazinās politiskās ietekmes iespējas, novēršot iespēju valsts amatpersonām ieņemt amatus valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

FICIL pozīcijā tiek uzsvērts, ka uzraudzības padomju locekļu izvēlei jānotiek caurspīdīgā procedūrā, nodrošinot, ka tie ir kompetenti un spēj neatkarīgi uzraudzīt uzņēmuma darbību. FICIL ieskatā Saeimas pieņemtie grozījumi apliecina, ka valsts ir gatava veidot uzticību sabiedrības un investoru acīs, veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā", kas paredz būtiskus ierobežojumus amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajos uzņēmumos.

Paredzēts, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Ierobežojumi ir attiecināmi arī uz zinātniskās institūcijas dibinātu kapitālsabiedrību, kuru vispārējie stratēģiskie mērķi ir saistīti ar zinātni un pētniecību vai inovāciju ieviešanu.

Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.

Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.

Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais