Poļi izvēlas konservatīvo prezidentu

Samērā negaidītu zaudējumu Polijas prezidenta vēlēšanās piedzīvojis līdzšinējais valsts vadītājs, centrisko spēku līderis Broņislavs Komorovskis, kurš jau svētdien vēlu vakarā pēc vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas bija spiests ar uzvaru apsveikt savu konkurentu no konservatīvo nometnes Andžeju Dudu. Politologi, atgādinot par prezidenta pilnvarām, prognozē, ka Polijas attiecības ar ES un Krieviju kļūs vēl vēsākas, taču daudz kas izšķirsies oktobrī, kad Polijā notiks parlamenta vēlēšanas.

Reuters, nodēvējot 43 gadus vecā A. Dudas uzvaru par šokējošu, atgādina, ka maija sākumā socioloģiskās aptaujas prognozēja 62 gadus vecajam B. Komorovskim samērā vieglu uzvaru cīņā par vēl pieciem gadiem prezidenta amatā. Jo vairāk tāpēc, ka atšķirībā no prezidenta, A. Dudas, kas beidzamajā laikā strādājis Eiropas Parlamentā, poļiem bija salīdzinoši maz pazīstams. Taču jau balsošanas pirmajā kārtā, kas notika pirms divām nedēļām, konservatīvās Likuma un taisnīguma partijas kandidāts, aiz kura muguras daudzi saskatīja partijas līdera Jaroslava Kačiņska tēlu, ieguva par 1% balsu vairāk nekā prezidents. Otrajā kārtā šis pārsvars pat ir pieaudzis – provizoriskie rezultāti, kurus vakar darīja zināmus Polijas Galvenā vēlēšanu komisija, liecina, ka A. Duda ieguvis gandrīz 53% vēlētāju atbalstu.

Pēc astoņu gadu pārtraukuma konservatīvajiem beidzot izdevies izcīnīt uzvaru kādās no vēlēšanām Polijā – uz būtisku pavērsienu norāda Deutsche Welle. Politologi saskata vairākus iemeslus, kādēļ tā noticis. Viens no tiem ir ģeopolitiskā situācija, kas izveidojusies Krievijas agresīvās ārpolitikas dēļ. Lai gan arī pašreizējā Polijas valdība ne tuvu nav labās attiecībās ar Maskavu (atcerēsimies kaut vai skandālu ar Osvencimas nāves nometnes atbrīvošanas gadadienas svinībām vai to, ka Varšava konsekventi uzstāj uz Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu), daudziem poļiem valdības nostāja šķiet pārāk pielaidīga un viņi labprāt uzklausa A. Dudas idejas par militāras palīdzības sniegšanu Ukrainas valdības spēkiem un pat poļu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu. Vienlaikus iedzīvotāju vidū ir neapmierinātība ar pārāk vājo valsts interešu aizstāvēšanu Briselē. Lai gan gadu no gada tiek ziņots par ekonomikas attīstību un kāpumu, simtiem tūkstošu poļu devušies un joprojām dodas viesstrādnieku gaitās uz valstīm, kur var nopelnīt vairāk. «Ekonomiskā izaugsme? Parastie ļaudis to nemana. Viņi rada labus dzīves apstākļus atsevišķām sociālajām grupām, tiem, kuriem ir savs bizness, bet ne jau parastajiem pilsoņiem,» par centriskās Pilsoniskās platformas valdīšanas gadiem sarunā ar Reuters izteicies 53 gadus vecais dzelzceļnieks Zbigņevs Pela, kurš svētdien balsojis par A. Dudu. Savu lomu nospēlējusi gan vēlme pēc pārmaiņām, gan tas, ka B. Komorovskis priekšvēlēšanu kampaņā piedalījies ļoti negribīgi, atsakoties gan no diskusijām ar sāncensi, gan plašu vēlētāju masu uzrunāšanas. A. Duda tikmēr savā Dudabusā paviesojies vairāk nekā 240 Polijas apdzīvotajās vietās, visur runājot ar cilvēkiem un skaidrojot savu pozīciju.

Arī vakar viņš savu uzvaru svinējis, Varšavas ielās dalot garāmgājējiem kafiju un solot, ka būšot «visu poļu prezidents» – jau tuvākajā laikā A. Duda izstāšoties no Likuma un taisnīguma. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš atmetīs konservatīvajiem raksturīgo domu gājienu. Reuters atgādina, ka Polijā prezidents kopā ar ārlietu ministru veido valsts ārpolitiku un ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Tāpat prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas un tiesības parakstīt vai uzlikt veto parlamenta pieņemtajiem likumiem, kā arī tiesības iecelt centrālās bankas vadītāju. Tiek prognozēts, ka ārpolitiskajā jomā A. Duda centīsies nodrošināt lielāku Polijas interešu ievērošanu – tas var nozīmēt lielākus strīdus ar ES un mazāk ciešu sadarbību ar Vāciju, uzsvaru liekot uz attiecībām ar ASV. Jaunievēlētais prezidents arī paziņojis, ka negrasās apstiprināt tos parlamentā pieņemtos likumus, kas neesot poļu tautas interesēs. Bet ar vislielākajām bažām viņa stāšanos amatā gaida banku lobijs. A. Duda uzskata par nepieņemamu to, ka divas trešdaļas no valsts lielākajām bankām pieder ārzemniekiem, tāpat viņš ir gatavs pēc Ungārijas premjera Viktora Orbana parauga ieviest īpašu banku nodokli, kā arī pārskatīt hipotekāro kredītu nosacījumus, panākot, ka tos nominē zlotos, nevis ārvalstu valūtās. Banku sistēmai tas varētu nozīmēt 25 miljardu zlotu jeb aptuveni 6 miljardu eiro lielus zaudējumus, raksta Reuters. Tāpat A. Duda neuzskata, ka Polijai būtu nepieciešams steigties ar iestāšanos eirozonā.